Seminārs "Būt Vidusjūras baseina zemju iedzīvotājiem"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Nesen veiktā ceļojuma laikā Marokā pāvests Francisks un karalis Mohammeds VI apgalvoja: “Pēc savas gribas tiekamies šeit, starp Vidusjūru un Atlantijas okeānu, kur tikai neliela distance šķir Maroku no Seviļas, lai šis kļūtu par garīgās un kultūras komunikācijas apmaiņas punktu starp Āfriku un Eiropu.” Seminārā Romā tika atzīts, ka tieši tas Vidusjūras baseina valstīm šodien ir nepieciešams, proti, tikšanās, apmaiņa un garīgā komunikācija.
Rakstnieks Mauricio Madžani ir norādījis, ka Vidusjūras baseina valstis vieno kaut kas vairāk par zivīm, maizi, olīveļļu un vīnu vien. Tas ir Dievs – Vidusjūras tautu Dievs, Ābrama un ebreju Dievs, musulmaņu un kristiešu Dievs. Ap šo jūru ir attīstījušās trīs monoteiskās reliģijas. Principi, uz kuriem ap Vidusjūru dzīvojošās tautas ir uzcēlušas savas civilizācijas, ir balstīti uz kopīgu vīziju. Tās visas vieno parliecība, ka pasaules sākumā atrodas radīšana, un ka tā ir Dieva gribas auglis. Cilvēks ir radīts, lai atrastos ar Dievu attiecībās. Dzīvei ir jēga un tajā uz spēles ir likta katra cilvēka atbildība un brīvība. Pastāv cieša saikne starp to, ko cilvēks dara šodien un augstākā labuma sasniegšanu nākotnē. Šī labuma īstenošanai ir jānotiek kopā ar citiem, un brālīgums starp visiem cilvēkiem ir Dieva universālās tēvišķības atspulgs.
“Vidusjūras vīzija” reizē ir gan teoloģiska, gan vēsturiska. Neraugoties uz atšķirībām, tās izveidi ir ietekmējušas politiskās, ekonomiskās un kultūras trajektorijas, kas gadsimtu gaitā ir bijušas atvērtas pa jūru un pa zemi. Taču šais ceļos nav bijuši izslēgti arī konflikti. Tomēr, neraugoties uz konfliktiem un vēstures atšķirībām, Vidusjūras reģiona tautas – no Spānijas līdz Grieķijai, no Marokas līdz Libānai, no Maltas līdz Albānijai, ir spējušas radīt vērtības, simbolus, krāsas, garšas, arhitektūras šedevrus, valodas bagātības un harmoniju. Par to visu tika runāts jezuītu izdotā žurnāla “La Civilta’ Cattolica” rīkotajā seminārā 12. un 13. aprīlī. Seminārs noslēdzās ar plašai interesentu publikai atvērtu konferenci “Brāļi un pilsoņi. Pāvesta Franciska un Al Azharas imama pravietojums”. Tieši pāvesta un imama Al Taijiba prakstītais kopīgais dokuments par Cilvēcisko brālīgumu, mieru pasaulē un kopīgo sadzīvi pamudināja jezuītus sarīkot šo semināru. Dokuments ietver liegumu reliģiju izmantot kā dažādu fundamentālismu ieroci.
Seminārs Romā bija sava veida ievads 2020. gada februārī ieplānotajam pārdomu un garīguma saietam Bari, kas tiks rīkots ar mērķi stiprināt mieru Vidusjūras reģionā.
