Pāvests piedalās Lielā gavēņa rekolekcijās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks jau sesto gadu pēc kārtas Lielajā gavēnī ierodas Aričas pilsētiņā, kas atrodas 25 km attālumā no Romas. Rekolekciju laikā ir atceltas visas Svētā tēva ikdienas publiskās aktivitātes, tai skaitā, trešdienas vispārējā audience. Šogad tā iekristu 13. martā – Franciska ievēlēšanas par pāvestu 6. gadadienā.
Pirmo uzrunu rekolekciju vadītājs teica jau svētdienas vakarā. No pirmdienas līdz ceturtdienai 66 Romas kūrijas darbinieki un pāvests noklausīsies pa divām uzrunām dienā, bet piektdien paredzētas tikai vienas pārdomas. Katra diena tiek iesākta ar Svēto Misi un noslēgta ar vesperu lūgšanām un Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Pr. Marija Džanni ir San Miniato al Monte abatijas (Florence) priors un dzejnieks.
Pirmās meditācijas laikā benediktiešu tēvs pievērsās divām ievērojamām itāliešu tautības personībām – dzejniekam Mario Luci (1914-2005) un politiķim Džordžo La Pira (1904-1977). Viņš iesāka ar Luci 1997. gada dzejoli "Tāpēc mēs esam šeit" un garā aizceļoja uz dzejnieka pasauli, viņa mājām un pakalnu virs Florences, ko La Pira – šis "svētais mērs" – esot dēvējis par "žēlastības ģeogrāfisko vietu". Pāvests un klātesošie kardināli un bīskapi tika aicināti ar to sākt un uzlūkot Florenci, lai saskatītu kādu norādi uz Dieva pēdām pilsētā. Sprediķotājs viņus mudināja paraudzīties uz pilsētu ar pateicības un ticības skatienu – uz pilsētu, no kuras bieži vien paceļas dūmi un putekļi, kas ir kļuvusi inerta un nedzīva, kurā pietrūkst uguns un kura, šķiet, vairs nedeg un neilgojas.
"Tātad, paskatīties ar skatienu no augšas," viņš sacīja. "Ne jau, protams, lai kristu ļaunā kārdinājumos un gribētu iegūt šīs pasaules lietas, dominēt pār tām un būt ierobežotājiem, bet, tieši otrādi – paskatīties ar Svētā Gara, ar Dieva Vārda iedvesmotu skatienu, ar kontemplatīvu skatienu, ar pateicības, modrības pilnu skatienu un, ja nepieciešams, ar pravietisku skatienu."
Rekolekciju vadītājs atzina, ka, šādi lūkojoties, var ieraudzīt, cik ļoti mūsu pilsētas ir pārvērtušās par tuksnesi, un apzināties, cik svarīgi tajās ir atkal iedegt mīlestības uguni. Šāds skatiens pamudinās mūs atgriezt mūsu pilsētām īsto dzīvību, ko sniedz Kristus un Viņa Evaņģēlijs. Pateicoties Baznīcas mīlestībai un svētumam, pilsētā var no jauna iedegties mīlestības uguns – uzsvēra tēvs Marija Džanni. "Lai mūsu pastorālā darbība", viņš vēlēja, "lai rūpes par mums uzticētajiem cilvēkiem, tautu un, es teiktu, cilvēci, ko Kungs mums ir uzticējis, patiešām atkal kļūst par kvēlo ilgu dzīvo liesmu". Viņš novēlēja, lai pilsēta atkal pārvēršas par skaistu miera, taisnīguma un harmonijas dārzu.
Benediktiešu tēvs aicināja ļaut Jēzum sevi uzlūkot, lai mēs iemācītos skatīties kā Viņš skatījās. Jēzus ar mīlestību uzlūkoja bagāto jaunekli. Viņš uzlūkoja Zaheju. Pateicoties Jēzus skatienam, pazūd mūsu bailes un izmainās mūsu sirds. Tomēr mums no savas puses ir jābūt nomodā pār savu sirdi. "Ja tu nebūsi pār savu sirdi nomodā, tu tā arī nekad neuzzināsi, vai Jēzus tevi apmeklē vai neapmeklē", sacīja pr. Džanni, atsaucoties uz sv. Augustīna vārdiem. Tāpēc šo rekolekciju dienu viens no galvenajiem mērķiem ir savas sirds izkopšana.
