Čehijas un Slovākijas parlamentāriešu vizīte Vatikānā

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Čehijas un Slovākijas parlamentārieši Vatikānā bija ieradušies sakarā ar 1150. gadskārtu, kopš sava debesīgā aizbildņa, svētā Cirila nāves. Viņš nomira Romā 869. gada 14. februārī. Kopā ar brāli, svēto Metodiju Cirils evaņģelizēja slāvu zemes. Pāvests Jānis Pāvils II viņus pasludināja arī par Eiropas debesīgajiem aizbildņiem.

Pāvests Francisks, tiekoties ar Čehijas un Slovākijas parlamentāriešiem, izcēla svētā Cirila prasmi dibināt draudzības attiecības starp tautām, kas pārstāvēja dažādas kultūras un ekleziālās tradīcijas. Svētais tēvs novēlēja, lai tik nozīmīgais garīgais un kultūras mantojums visos līdzpilsoņos vairotu vēlēšanos tikties un atvērties pret otru. Francisks paskaidroja, ka runa ir par prasmi sadzīvot daudzveidībā, veicot dialogu, daloties, ceļot tiltus un nojaucot neuzticības un aizspriedumu barjeras. “Ar šādu attieksmi kļūstam par solidaritāties lieciniekiem un miera kaldinātājiem,” sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka no otras puses, divu Tesalonikas brāļu – Cirila un Metodija misija neizdzēšami iezīmēja Čehijas un Slovākijas vēsturi, mākslu un visu kultūru. No abiem svētajiem līdz mūsu dienām turpina plūst garīgās un kultūras bagātības – morālais mantojums, kas ir jāglabā un vēl vairāk jānovērtē.

“Jūsu vēsture māca, ka kristietība vienmēr ir bijusi cerības avots un atjaunotnes spēks, jo īpaši visdrūmākajos un vissmagākajos periodos,” teica pāvests. Viņš atzīmēja, ka svētie Cirils un Metodijs no Grieķijas evaņģelizēja Panonijas un Morāvijas tautas, izveidojot tā dēvēto “slāvu alfabētu” un pārtulkojot Bībeli senslāvu valodā. Tādā veidā viņi pasniedza dāvanu gan šo zemju reliģiskajai dzīvei, gan arī kultūras attīstībai. “Slāvu zemju apustuļu – Cirila un Metodija plašais darbs veido joprojām derīgu inkulturācijas modeli,” teica pāvests.

Čehijas un Slovākijas politiķiem viņš novelēja būt par brālīguma kalpiem un kopējā labuma veicinātājiem, par cerības sniedzējiem savu zemju ļaudīm.