Leons XIV: "Laba politika var kalpot harmonijai un mieram"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pirmais ir veicināt kopienas labumu, jo īpaši, aizsargājot vājākos un atstumtos. Kā enciklikā “Rerum novarum” ir norādījis jau pāvests Leons XIII, tas nozīmē, piemēram, pārvarēt neproporcionalitāti, kur bagātības ir nonākušas tikai nedaudzu cilvēku rokās un tajā pašā laikā izplatās nesamērojama nabadzība. Pāvests Leons XIV savā uzrunā atzīmēja:
“Tie, kuri dzīvo ekstremālos trūkuma apstākļos, sauc, lai tiktu saklausīta viņu balss, taču, bieži vien neatrodas ausis, kas būtu gatavas viņus sadzirdēt. Šāda nelīdzsvarotība rada pastāvīgas netaisnības situācijas, kas viegli pārvēršas vardarbībā un agrāk, vai vēlāk pārtop kara drāmā. Savukārt, laba politiska rīcība, veicinot vienlīdzīgu resursu sadali, var efektīvi kalpot harmonijai un mieram gan sociālā līmenī, gan starptautiskajā vidē.”
Otrs apsvērums, ko izdarīja pāvests, attiecas uz reliģisko brīvību un starpreliģiju dialogu. Viņš atzīmēja, ka arī šajā jomā, kas šodien kļūst arvien aktuālāka, daudz var panākt ar politisko rīcību, reliģisko brīvību veicinot ar cieņpilnu un konstruktīvu tikšanos starp dažādām reliģiskajām kopienām. Meklējot vienotu politiskās rīcības punktu, ir jāņem vērā tas, kas vieno visus. Tādēļ nenoliedzams atbalsts ir dabiskais likums, kas nav rakstīts ar cilvēka roku, bet visos laikos ir bijis universāli atzīts orientieris. Īpaši šodien, kad izvirzās delikāti ētiska rakstura jautājumi, kas skar personīgās intimitātes sfēru, tas ir kā bāka, pēc kuras vadīties, pieņemot likumus un rīkojoties.
Pāvests pieminēja 1948. gadā pieņemto Universālo Cilvēktiesību deklarāciju, kas ir kļuvusi par cilvēces kultūras mantojumu. Viņš norādīja, ka tās teksts ir vienmēr aktuāls un tā var palīdzēt atgriezt cieņu tiem, kuri jūtas necienīti savā intimitātē un savas sirdsapziņas prasībās.
Trešais apsvērums, pie kura Leons XIV pakavējās, uzrunājot pasaules Parlamentu pārstāvjus, ir mākslīgais intelekts. Viņš teica:
“Runa ir par attīstību, kas, bez šaubām, būs vērtīgs palīgs sabiedrībai, taču tik lielā mērā, kādā tā izmantošana neved pie cilvēka identitātes, cieņas un viņa pamattiesību aizskāruma. Jo īpaši, nedrīkst aizmirst, ka mākslīgā intelekta funkcija ir būt par cilvēciskas būtnes labuma, nevis par viņa pazemināšanas, vai pat sagrāves instrumentu.”
Svētais tēvs uzsvēra, ka mākslīgais intelekts prasa lielu uzmanību un tālredzīgu skatienu nākotnē, lai jauno scenāriju kontekstā attīstītu veselīgus, taisnīgus un drošus dzīves stilus, jo īpaši jauno paaudžu labā. Pāvests aicināja atcerēties, ka neraugoties uz to, ka mākslīgais intelekts spēj uzglabāt miljoniem datu un dažās sekundēs sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem, tas paliek vienīgi ar “statisku” atmiņu un nekādā ziņā nav salīdzināms ar vīrieša un sievietes atmiņu, kas ir radoša, dinamiska, spējīga vienot pagātni, tagadni un nākotni dzīvā un auglīgā jēgas meklējumā ar visiem no tās izrietošajiem ētiskajiem un eksistenciālajiem aspektiem (sal. Francisks, “Uzruna G7 sesijai par mākslīgo intelektu”, 14.06.2024).
Pāvests Leons XIV uzsvēra, ka politika nedrīkst ignorēt šāda mēroga “provokāciju”. Tieši pretēji, tai ir jāatbild uz daudzo pilsoņu jautājumiem, kuri ar uzticību un tajā pašā laikā ar raizēm raugās uz jaunās digitālās kultūras izaicinājumiem.
Uzrunas noslēgumā pāvests parlamentāriešiem norādīja uz svētā Tomasa Mora piemēru, kurš bija teicams valstsvīrs, pateicoties ticības spēkam, kas viņam ļāva interpretēt politiku nevis kā profesiju, bet kā misiju, kas ļautu augt patiesībai un labumam. Savu publisko darbību Tomass Mors lika kalpojumā cilvēkam, jo īpaši vājākajam un nabadzīgākajam. Drosme, ar kādu viņš nevilcinājās upurēt savu dzīvību, lai tikai nepieviltu patiesību, joprojām, arī šodien, viņu dara par brīvības un pirmajā vietā liekamas sirdsapziņas mocekli. Pāvests novēlēja, lai svētā Tomasa Mora piemērs katram valstsvīram kļūst par iedvesmas un nākotnes ieceru avotu.
