Leons XIV: izskaidrota Baznīcas sociālā mācība veicina dialogu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Fonda “Centesimus annus pro pontefice” aicinājums ir Baznīcas sociālās mācības izplatīšana. Runājot par šo mācību kā miera un dialoga instrumentu, pāvests atgādināja, ka Augšāmcēlušais iet mums pa priekšu pat tur, kur šķiet, ka ir uzvarējušas netaisnība un nāve. “Palīdzēsim viens otram (…) veidot dialoga un tikšanās tiltus, apvienojoties visiem, lai mēs būtu viena tauta, kas vienmēr dzīvo mierā”, mudināja Leons XIV.
Pāvests atgādināja, ka tik svarīgos jautājumos kā, piemēram, kari, klimata pārmaiņas, pieaugošās nevienlīdzības, migrācija vai nabadzība, Baznīcas sociālā doktrīna ir aicināta piedāvāt interpretācijas atslēgas, kas veicina dialogu starp zinātni un sirdsapziņu, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu zināšanās, cerībā un miera labā.
Sociālā mācība mūs māca atzīt, ka svarīgāks par problēmām vai atbildēm uz tām ir veids, kā mēs tās risinām, izmantojot vērtēšanas kritērijus un ētiskos principus un esot atvērtiem Dieva žēlastībai. Svarīgi ir iemācīties risināt problēmas, kas vienmēr ir atšķirīgas, jo vecās paaudzes nomaina jaunās ar jauniem izaicinājumiem, sapņiem un jautājumiem.
Šeit mums ir būtisks aspekts, lai veidotu “tikšanās kultūru” caur dialogu un sociālo draudzību – turpināja Svētais tēvs. Daudziem mūsdienu cilvēkiem vārdi “dialogs” un “doktrīna” šķiet pretstati, nesaderīgi. Varbūt, dzirdot vārdu “doktrīna”, mums prātā nāk klasiskā definīcija: reliģijai raksturīgu ideju kopums. Un šī definīcija mums liek justies ne pārāk brīviem, lai domātu, pakļautu diskusijām vai meklētu jaunas alternatīvas.
Tādēļ kļūst steidzams uzdevums, izmantojot Baznīcas sociālo mācību, parādīt, ka vārdam “doktrīna” ir cita nozīme, bez kuras zaudētu jēgu arī dialogs. Tās sinonīmi var būt “zinātne”, “disciplīna” vai “zināšanas”. Doktrīna nav tas pats, kas viedoklis, bet ir kopīgs ceļš uz patiesību – uzsvēra pāvests. Tā parāda, kā mums jāpieiet dažādām situācijām un kā jātuvojas cilvēkiem.
Leons XIV atgādināja, ka mūsdienu digitālās revolūcijas kontekstā ir svarīgi izkopt kritisko domāšanu, stājoties pretī kārdinājumiem, kas var skart arī Baznīcu. Mums apkārt ir maz dialoga, dominē skaļi izteikumi, nereti izplatās viltus ziņas un dažu pasaules vareno iracionālās tēzes. Tādēļ ir būtiska iedziļināšanās un studijas, kā arī tikšanās un ieklausīšanās nabadzīgajos, kas ir Baznīcas un cilvēces dārgums. Pāvests uzsvēra, ka nabadzīgo viedokļi tiek noraidīti, bet tie ir nepieciešami, lai ieraudzītu pasauli Dieva acīm.
Atsaucoties uz Vatikāna II koncila atgādinājumu, ka Baznīcai ir pienākums pētīt laika zīmes un tās interpretēt Evaņģēlija gaismā, lai atbildētu uz cilvēku mūžsenajiem jautājumiem par šīs un nākamās dzīves jēgu, pāvests mudināja klātesošos būt aktīviem un radošiem šajā procesā. Laikā, kurā dzīvojam, notiek lielas sociālās pārmaiņas. Tāpēc Baznīcas sociālajai mācībai šodien ir izšķiroša nozīme.
Fonds “Centesimus Annus Pro Pontefice”, kas tika nodibināts 1993. gadā, īsteno reliģiskus un labdarības mērķus. Tas sadarbojas Baznīcas sociālās mācības izplatīšanā. Fondam ir tāds pats nosaukums kā svētā Jāņa Pāvila II enciklikai, kas tika publicēta 1991. gadā, simts gadus pēc pāvesta Leona XIII enciklikas Rerum Novarum publicēšanas.
