Meklēt

Pāvests tiekas ar svētceļniekiem no Skandināvijas zemēm Pāvests tiekas ar svētceļniekiem no Skandināvijas zemēm 

Pāvests pieņem audiencē svētceļniekus no Skandināvijas valstīm

“Priecājos sveikt jūs visus, kas nākat no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas un Īslandes,” teica pāvests svētceļojuma dalībniekiem, kuri Jubilejas gadā apmeklē Romu. Svētceļojumu ir sarīkojusi Ziemeļvalstu Bīskapu konference.

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Lūdzos, lai caur šo pieredzi, ejot kopā kā brāļi un māsas Kristū, jūsu sirdis stiprinās ticībā, cerībā un mīlestībā, jo šie trīs elementi ir būtiski kristīgajā dzīvē, tie ir trīs veidi, kādos Svētais Gars mūs vada mūsu svētceļojumā, jo mēs esam svētceļnieki,” uzrunājot viesus, turpināja Francisks. Viņš atgādināja, ka Jubilejas moto ir “Ticības svētceļnieki” un piebilda, ka tāpēc lūdzas, lai šajās dienās, apmeklējot Romu, stiprāka kļūst svētceļnieku cerība.

Pāvests izcēla cerības zīmes, kas ir vērojamas Skandināvijas zemju Baznīcā, jo, būdama neliela, tā ir sākusi skaitliski augt. “Varam pateikties Visvarenajam Dievam par to, ka ticības sēklas, kas tur ir iesētas un laistītas, pateicoties ganu un neatlaidīgu cilvēku paaudzēm, nes augļus,” teica Francisks, atgādinot, ka Dievs vienmēr ir uzticīgs saviem solījumiem.

Kamēr svētceļnieki no Eiropas ziemeļu zemēm apmeklē mūžīgās pilsētas svētvietas, jo īpaši svēto apustuļu Pētera un Pāvila kapus, pāvests lūdzas, lai tiek uzturēta un padziļināta viņu ticība Kungam Jēzum un viņu apziņa par piederību Viņam, kā arī cits citam Baznīcas kopībā. Šādā veidā, ar prātu un sirdi, kas atrodas lielākā saskaņā ar Kristus pārveidojošo žēlastību, svētceļnieki varēs atgriezties mājās pilni priecīga entuziasma un gatavi dalīties lielajā dāvanā, ko saņēmuši.

Pāvests citēja svētā Pāvila vārdus no vēstules efeziešiem, kurā teikts, ka “esam radīti Kristū, lai veiktu labos darbus” (sal. Ef 2,8-10). “Patiešām,” teica Svētais tēvs, “nav cēlāka “darba”, kā nodot citiem Evaņģēlija pestījošo vēsti un mēs to esam aicināti darīt jo īpaši tiem, kuri atrodas atstumtībā.” Francisks aicināja padomāt par tiem, kas ir vieni un izolēti, jo daudzi cilvēki tādi ir gan attālās perifērijās, gan arī pašā kopienu centrā. Pāvests uzticēja šo uzdevumu katram, neraugoties uz vecumu, dzīves situāciju un spējām. Viņš teica, ka pat uz veciem ļaudīm, slimniekiem un tiem, kuri ir nonākuši grūtībās, gulstas cēlais paaicinājums liecināt par līdzjūtīgo Tēva mīlestību.

 “Tātad, atgriežoties mājās,” teica Romas bīskaps, “atcerieties, ka svētceļojums nebeidzas, bet tas ievirzās ikdienas ritējumā. Tāpēc turpiniet būt mācekļi un neatlaidīgi veiciet evaņģelizācijas uzdevumu.” Francisks iedrošināja vitālās skandināvu katoļu kopienas sadarboties ar citiem brāļiem kristiešiem, jo šajos grūtajos laikos, ko iezīmē karš Eiropā un pasaulē, cilvēku ģimenei tik ļoti ir nepieciešama vienota liecība par to izlīgšanu, atveseļošanos un mieru, kas var nākt tikai no Dieva.

Arī multikulturālajos kontekstos, kādi šodien ir vērojami Skandināvijas valstīs, pāvests aicināja katoļticīgos veikt dialogu un strādāt kopā ar citu reliģiju piederīgajiem, daudzi no kuriem ir migranti. Francisks izteica atzinību par viņu labo uzņemšanu vietējās sabiedrības kopienās. Viņš pastāstīja, ka pats par to pārliecinājies savas vizītes laikā Zviedrijā 2016. gadā. Pāvests pieminēja bēgļus no Latīņamerikas zemēm – Brazīlijas, Urugvajas, Čīles, Argentīnas, kuri Zviedrijā un citās Skandināvijas zemēs rada patvērumu, bēgot no diktatūras. “Turpiniet būt par pieņemšanas un brālīgas solidaritātes bākām,” ziemeļzemju pārstāvjus aicināja Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā Pētera pēctecis pievērsās jaunākajiem svētceļojuma dalībniekiem. Viņš pastāstīja, ka šī gada 27. aprīlī tiks svinēta svētīgā Karlo Akutis kanonizācija, un ka šis mūslaiku svētais jauneklis visiem rāda, ka arī mūsu pasaulē jauniešiem ir iespējams sekot Jēzum, dalīties Viņa mācībā ar citiem un tādējādi rast dzīves pilnību priekā, brīvībā un svētumā. Francisks lūdza klātesošos skandināvu jauniešus saviem vienaudžiem mājās atgādināt šos Apustuliskajā pamudinājumā “Christus vivit” (299) iekļautos vārdus: “Svētais Gars jūs mudina (…). Baznīcai ir vajadzīgs jūsu dzīves spars, jūsu intuīcijas, jūsu ticība.”

Pāvests skandināviem novēlēja labumu piepildītu svētceļojumu un dzīvi, un uzticēja viņus Marijas, Baznīcas Mātes aizbildniecībai. Viņš tos svētīja un aicināja neaizmirst par sevi palūgties.

03 februāris 2025, 19:14