Pāvests: kas mīl, tas dzīvo, kas ienīst, tas mirst
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pārdomas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Francisks balstīja uz Lūkasa evaņģēlija otro nodaļu. "Kā saule uzlec pār pasauli, tā šis bērns to atpestīs no ļaunuma, sāpju un nāves tumsas".
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodien Evaņģēlijs (Lk 2, 22-40) stāsta par Mariju un Jāzepu, kuri atnesa Bērnu Jēzu uz Jeruzalemes Templi. Saskaņā ar Likumu viņi prezentē Viņu Dieva svētnīcā, lai atgādinātu, ka dzīvība nāk no Kunga. Un, kad Svētā Ģimene dara to, kas Izraēļa tautā vienmēr tika darīts no paaudzes paaudzē, notiek kaut kas tāds, kas nekad iepriekš nebija noticis.
Divi gados veci cilvēki, Simeons un Anna, pravieto par Jēzu: viņi slavē Dievu un runā par Bērnu "tiem, kas gaidīja Jeruzalemes izpirkšanu" (38). Viņu aizkustinātās balsis skan starp vecajiem Tempļa akmeņiem, pasludinot Izraēļa cerību piepildījumu. Patiesi, Dievs ir klātesošs savas tautas vidū: ne tāpēc, ka Viņš dzīvo starp četrām sienām, bet tāpēc, ka Viņš dzīvo kā cilvēks starp cilvēkiem. Simeona un Annas vecumdienās notiek jaunums, kas izmaina pasaules vēsturi.
Savukārt Marija un Jāzeps "brīnījās par to, ko tie stāstīja" par Jēzu (33). Kad Simeons ņem Bērnu rokās, viņš nosauc Viņu trīs skaistos vārdos, kurus ir vērts pārdomāt. Jēzus ir pestīšana; Jēzus ir gaisma; Jēzus ir pretrunu zīme.
Pirmkārt, šis Bērns ir pestīšana. Tā saka Simeons, lūdzot Dievu: "Manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sagatavojis visu tautu priekšā" (30-31). Tas mūs vienmēr liek apbrīnot: universāla pestīšana, kas koncentrēta vienā cilvēkā! Jā, jo Jēzū mājo visa Dieva pilnība, Viņa Mīlestība (Kol 2, 9).
Otrs aspekts – Jēzus ir "gaisma pagānu apgaismošanai" (32). Kā saule, kas uzlec pār pasauli, tā šis bērns to atpestīs no ļaunuma, sāpju un nāves tumsas. Cik ļoti mums šodien ir vajadzīga šī gaisma!
Visbeidzot, bērns, kuru Simeons apskāva, ir pretrunu zīme, "lai atklātos daudzu siržu domas" (35). Jēzus atklāj kritēriju, pēc kura tiek vērtēta visa vēsture un tās drāma, kā arī mūsu dzīve. Šis kritērijs ir mīlestība: kas mīl, tas dzīvo, kas ienīst, tas mirst.
Jēzus gaismas apgaismoti, mēs varam jautāt: ko es gaidu savā dzīvē? Kāda ir mana vislielākā cerība? Vai mana sirds ilgojas redzēt Kunga vaigu? Vai es gaidu Viņa pestīšanas plāna izpausmi cilvēcei?
Lūgsim kopā Vissvētāko Jaunavu Mariju, šķīsto māti, lai viņa mūs pavada cauri vēstures gaismām un ēnām ceļā pie Kunga.