Vatikānu apmeklē budistu mūku delegācija no Mongolijas
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks sirsnīgi sveica Gandantegčinlenas budistu klostera abatu Javzandorju no Ulanbatoras un citus šī klostera mūkus, atzīmējot, ka viņu pirmajai vizītei Vatikānā ir īpaša nozīme, jo tā atspoguļo draudzīgās un ilgstošās attiecības starp Svēto Krēslu un cēlo Mongolijas tautu, draudzību, ko viņam ir bijusi privilēģija izbaudīt apustuliskās vizītes laikā Mongolijā 2023. gadā.
Francisks atcerējās, ka viens no minētās vizītes kulminācijas brīžiem bija tikšanās ar citu reliģiju pārstāvjiem, kad kopā varējis pārdomāt par visu vīriešu un sieviešu dziļajām garīgajām ilgām, ko var salīdzināt ar lielu brāļu un māsu vienotu gājienu pa dzīvi ar debesīm pievērstām acīm. Sākot ar 90. gadiem, Mongolija ir pieredzējusi pamatīgu reliģisko atjaunotni. Atdzīvinot tradicionālās garīgās prakses un tās integrējot nācijas attīstībā, šī zeme ir atguvusi savu bagātīgo reliģisko mantojumu, tajā pašā laikā izrādot centienus strādāt reliģiskās brīvības un dialoga labā starp dažādām ticīgo konfesijām. Tas ir veicinājis savstarpēju cieņu starp visām reliģiskajām tradīcijām, attīstot sabiedrību, ko bagātina ne tikai materiālā labklājība, bet arī brālīgas solidaritātes būtiskās vērtības. Veicinot šīs vērtības, reliģijas spēlē būtisku lomu taisnīgas un saliedētas sabiedrības labā.
“Jūsu vizīte notiek Jubilejas gada sākumā,” teica pāvests, uzrunājot Mongolijas budistu delegāciju. Viņš paskaidroja, ka kristīgajā tradīcijā tas ir svētceļojuma, izlīgšanas un cerības laiks. Kontekstā, ko iezīmē dabaskatastrofas un konflikti starp cilvēkiem, šis Svētais gads ticīgajiem atgādina par kopīgo mērķi veidot mierīgāku pasauli, kas veicina harmoniju starp tautām, kā arī attiecībā pret mūsu “kopīgo namu”.
“Universālās ilgas pēc miera visu reliģiju ticīgajiem met izaicinājumu rīkoties konkrēti,” teica pāvests, “jo īpaši reliģiskajiem līderiem, kas ir iesakņojušies savās respektīvajās mācībās. Uz mums gulstas atbildība orientēt cilvēci, lai tā atteiktos no vardarbības un apskautu miera kultūru.” Svētais tēvs novēlēja, lai budistu uzturēšanās Romā būtu patīkama un bagātinoša, un lai viņu tikšanās ar Starpreliģiju dialoga dikastēriju izveidotu iespēju padziļināt sadarbību, veicinot tādas sabiedrības attīstību, kas balstās uz dialogu, brālīgumu, reliģisko brīvību, taisnīgumu un sociālo harmoniju. Pāvests iedrošināja neatlaidīgi veicināt šos principus un stiprināt attiecības ar Katolisko Baznīcu Mongolijā miera un visu cilvēku labklājības nolūkos.
Tikšanās noslēgumā Francisks izteica vislabākos vēlējumus Gandantegčinlenas un visu budistu klosteru iemītniekiem Mongolijā un aicināja palikt neatlaidīgiem labo darbu veikšanā, aktīviem iejūtībā un priecīgiem cerībā.