Svētīgais Karlo Akutis Svētīgais Karlo Akutis 

Svētīgais Karlo Akutis ceļā uz kanonizāciju

23. maija rītā Svētās Martas viesu namā pāvests Francisks pieņēma audiencē Kanonizācijas lietu dikastērija prefektu kardinālu Marčello Semeraro. Tikšanās laikā Svētais tēvs apstiprināja dekrētus par vairāku ticīgo moceklību, varonīgi praktizētiem tikumiem un ar viņu aizbildniecību veikto brīnumu autentiskumu.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pāvests ir pavēris ceļu svētīgā Karlo Akutisa kanonizācijai un poļu priestera mocekļa Staņislava Kostkas Streika beatifikācijai. Abu vārdi ir Franciska apstiprināto deviņu dekrētu sarakstā. Pāvests ir devis atļauju pasludināt par svētiem 1860. gadā Damaskā nomocītos franciskāņus, kuri atteicās pāriet islāmā.

Ar svētīgā Karlo Akutisa aizbildniecību veiktā brīnuma autentiskuma atzīšana paver ceļu viņa kanonizācijai. Tas notika Itālijā 2022. gadā, divus gadus pēc Karlo Akutisa beatifikācijas. Brīnums attiecas uz tolaik 17 gadus vecu kostarikāņu meiteni, kura studēja Florencē. Pēc kritiena no velosipēda viņa guva smagu galvas traumu un viņai tika veikta kraniotomija. Ārsti jaunietes stāvokli uzskatīja par kritisku, informējot vecākus, ka viņu meita var nomirt jebkurā brīdī. Tajā pašā dienā mātes palīdze sāka lūgties uz svētīgo Karlo Akutisu par meitenes veselību, un sešas dienas vēlāk māte devās svētceļojumā uz Asīzi, kur uz svētīgā pusaudža kapa nolika vēstuli ar lūgumu glābt viņas meitas dzīvību. Tās pašas dienas vakarā jauniete sāka elpot pati, viņai atgriezās roku spēja un nedaudz arī runa. Nepilnus divus mēnešus pēc negadījuma Valērija un viņas māte devās svētceļojumā uz Asīzi, lai pie svētīgā Karlo Akutisa kapa pateiktos Dievam par izglābto dzīvību.

Savukārt dekrēts par moceklību atver ceļu Bidgoščā dzimušā priestera Staņislava Kostkas Streika beatifikācijai. Viņu 1938. gada 27. februārī Ļubonas draudzes baznīcā Svētās Mises laikā noslepkavoja komunists, kas pirms dažiem gadiem bija ieradies no Krievijas. Slepkava, uzskrienot uz kanceles, esot kliedzis: "Lai dzīvo komunisms!" un "Visi prom no baznīcas, tas ir par jūsu brīvību!" Pirmo šāvienu noziedznieks raidīja priesterim tieši sejā, nākamos divus - mugurā, kad upuris jau gulēja asiņu peļķē uz aukstās baznīcas grīdas. Viena no lodēm iestrēga evaņģēlija grāmatā, ko priesteris nesa sev līdzi. Bēru ceremonija, kuru vadīja kardināls Augusts Hlonds, pulcēja vairāk nekā 20 000 ticīgo no visas Polijas.

Citi Kanonizācijas lietu dikastērija sagatavotie dekrēti, kurus ceturtdien parakstīja pāvests, apstiprina ar svētīgā Džuzepes Allamano un Dieva kalpa Džovanni Merlini aizbildniecību veikto brīnumu autentiskumu, Marijas Madalēnas Bodi moceklību un Dieva kalpu Guļjelmo Gatiani, Ismaeala Molinero Novillo un Enriko Medi varonīgi praktizētos tikumus.

23 maijs 2024, 15:24