Katoļu mediji – vienotības veicinātāji digitālajā pasaulē

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvests pateicās klātesošajiem, kuri strādā laikrakstu redakcijās, televīzijā, radio un ar jaunajām tehnoloģijām, par viņu darbu komunikācijas laukā. Viņš norādīja, ka komunikācija nozīmē vienotības saišu veidošanu un tiltu būvēšanu, nepieļaujot mūru celšanu. Francisks mudināja mediju darbiniekus ar jaunu apņēmību veicināt katras personas cieņu un iestāties par taisnību un patiesību. Runājot par viņu darbu, Svētais tēvs aicināja nepazaudēt no sava redzesloka trīs aspektus.

Pirmais saistās ar formāciju. Tas nav viegls uzdevums, taču ir vitāls jautājums, jo uz spēles tiek likta sabiedrības nākotne. Formācija ir ceļš uz saišu veidošanu starp paaudzēm, dialoga veicināšanu starp jauniešiem un veciem ļaudīm. Šī paaudžu savstarpējā alianse šajā laikā ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Taču kā izglītot jauniešus, kuri aizvien dziļāk ienirst digitālajā pasaulē? – jautāja pāvests.

Pareizu pieeju mums var iedvesmot Mateja evaņģēlija vārdi: “Esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži” (10, 16). Gudrība un vienkāršība ir divas izglītības pamata sastāvdaļas, lai mēs spētu orientēties mūsdienu sarežģītajā pasaulē, īpaši digitālajā vidē, kurā nedrīkstam būt naivi, ne arī padoties kārdinājumam sēt dusmas un naidu. Gudrība vienkāršībā ir tikums, kas palīdz būt tālredzīgiem. Francisks piebilda, ka nepastāv nekādi speciāli kursi vai studijas gudrības iemantošanai. Gudrība dzimst reizē sirdī un prātā, un tad tā attīstās. Gudrībā ir jāvingrinās un tā ir jāizdzīvo.

Katoļu mediji ienes šo gudro skatienu cilvēku mājās. Tie ne tikai sniedz ziņas par konkrētiem notikumiem, kas viegli izplēn, bet arī veicina cilvēcisku un kristīgu redzējumu, tādējādi izglītojot prātus un sirdis un pasargājot tās no deformācijas, ko izraisa kliedzošas ziņas.

“Tāpēc es jūs iedrošinu”, turpināja Svētais tēvs, “attīstīt «komunikācijas ekoloģiju» teritorijās, skolās, ģimenēs, jūsu vidū. Jūsu aicinājums ir vienkārši un saprotami atgādināt, ka aiz ziņām slēpjas noteiktas jūtas, dzīvesstāsti, dzīvi cilvēki ar miesu un asinīm, kurus pienākas cienīt tā, it kā tie būtu pašu radinieki. Redzot šajā laikā ļoti skumjās ziņas, dzirdot briesmīgos stāstus par vardarbību pret sievietēm, mēs saprotam, cik steidzami ir jāizglīto cilvēki citam citu respektēt un rūpēties. Cilvēki ir jāmāca veidot veselīgas attiecības. Komunicēt nozīmē izglītot cilvēku. Komunicēt nozīmē izglītot sabiedrību. Nepametiet novārtā formācijas ceļu, jo tas jūs tālu aizvedīs!”

Otrais aspekts ir saistīts ar aizsardzību. Pirmais – formācija, otrais – aizsardzība. Pāvests norādīja, ka ir svarīgi attīstīt tādus instrumentus, ar ko varētu aizsargāt visus cilvēkus, bet jo īpaši visvājākos, nepilngadīgos, vecos ļaudis un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Runa ir par viņu personas cieņas aizsardzību, par viņu pasargāšanu no “digitālās uzmācības” un “provokatīvas un polemiskas komunikācijas vilinājumiem”.

Savukārt trešais ir liecības aspekts. Šajā sakarā Francisks aicināja sekot svētīgā Karlo Akutis dzīves piemēram. Apustuliskajā pamudinājumā Christus vivit pāvests par šo jaunieti rakstīja: “Viņš ļoti labi apzinājās, ka šo saziņas, reklāmas un sociālo tīklu mehānismu var izmantot, lai mūs darītu miegainus, atkarīgus no patēriņa un lai mēs pirktu visas jaunās lietas, kas parādās tirgū, lai mēs kļūtu apmāti ar brīvo laiku, noslēgušies negatīvismā. Taču viņš prata izmantot mūsdienu saziņas tehnoloģijas, lai cilvēkiem piedāvātu Evaņģēliju, izplatītu vērtības un skaistumu” (105).

Francisks piebilda, ka Karlo Akutis neiekrita slazdā, bet kļuva par liecinieku komunikācijas pasaulē. Liecināšana ir kaut kas pravietisks, radošs. Tā mūs atbrīvo un liek uzlocīt piedurknes, mudina mūs iziet no savas komforta zonas un uzdrošināties riskēt. Jā, uzticības Evaņģēlijam priekšnoteikums ir spēja riskēt labajā – uzsvēra Romas bīskaps. Tā ir arī iešana pret straumi. Tas nozīmē individuālisma pārņemtajā pasaulē runāt par brālību, pasaulē, kurā notiek kari, runāt par mieru, nejūtīgajā un vienaldzīgajā pasaulē parādīt uzmanību nabagiem. Taču visu var ticami darīt tikai tad, ja vispirms mēs paši esam savu vārdu liecinieki.