Mūsdienu lielākā problēma ir vienaldzība

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asociācija “Cerības saime” (Familia da Esperança) radās Brazīlijā pirms 40 gadiem. Tās izveidi iesāka Vācijā dzimušais franciskāņu priesteris Hanss Stāpels, kurš iedvesmojās no svētā Asīzes Franciska nabadzības un Klāras Ļubikas vienotības harizmas. Uzrunā pāvests norādīja, ka vienaldzībai ir jāatbild ar cerību, kas ļauj parūpēties par cilvēkiem un viņu materiālajām un garīgajām, miesas un dvēseles vajadzībām. Viņš aicināja klātesošos nekad neatstāt savu aicinājumu izplatīt cerību, jo cerība ir “vispazemīgākais teologālais tikums, taču reizē arī visikdienišķākais un visstiprākais tikums”.

Asociācijas harizmas pirmsākumi meklējami tad, kad kāds jauns vīrietis griezās pēc palīdzības, lai atbrīvotos no toksikomānijas verdzības. “Viņā un visos, kuri nāca pēc viņa, jūs saskatījāt Kristu, kurš jums sacīja: Es biju narkotiku vergs, un jūs mani uzņēmāt, lai atgrieztu man cerību un palīdzētu saprast, ka jauna dzīve ir iespējama”, teica pāvests. Viņš atzina, ka lielākā mūsdienu problēma ir vienaldzība, taču asociācijas locekļi nekad nav bijuši vienaldzīgi. Viņi ir “brāļi” daudziem uz ielas atrastajiem cilvēkiem. Viņi tiem palīdz piedzīvot dziedināšanu un atgūt savu cieņu. Svētais tēvs piebilda, ka nest cerību nozīmē ne tikai palīdzēt šiem cilvēkiem tikt galā ar saviem netikumiem, pārvarēt traumas un atkal atrast savu vietu ģimenē un sabiedrībā, bet parūpēties par viņiem integrālā veidā – materiāli un garīgi, par viņu miesu un dvēseli.