Veicināt cilvēka personas cieņu, nepieļaujot izņēmumus!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Delegāciju veidoja advokāti, kuri pagājušā gada 11. jūnijā parakstīja “Vīnes apelāciju”, kurā Eiropas Padomes valstis tiek aicinātas darboties tiesiskas valsts labā un rūpēties par tiesu neatkarību. Pāvests atzīmēja, ka šī apelācija ir aktuāla pašreizējā, daudzos aspektos smagajā Eiropas kontekstā, ievērojot arī bezjēdzīgo karu Ukrainā.
Izteicis advokātiem pateicību par demokrātijas, brīvības un cilvēka cieņas veicināšanu, Francisks norādīja, ka sociālās, ekonomiskās un identitātes krīzes un nedrošības laiks met izaicinājumu Rietumu demokrātiskajām valstīm, lai tās sniegtu efektīvu atbildi, tajā pašā laikā paliekot uzticīgas saviem principiem. Šie principi ir nemitīgi jāatgūst un to aizsardzība prasa būt pastāvīgā nomodā. Bailes no nekārtībām un vardarbības, no ierastā līdzsvara izjukšanas, nepieciešamība efektīvi rīkoties ārkārtēju situāciju gadījumos, var vest pie kārdinājuma izdarīt izņēmumus, vismaz provizoriski ierobežot tiesiskumu, meklējot vieglus un tūlītējus risinājums. Tāpēc pāvests atzinīgi novērtēja “Vīnes apelācijā” izteikto prasību, lai “tiesiska valsts nekad nekļūtu kaut vai par minimālu izņēmumu objektu, tajā skaitā arī krīzes laikos”.
Romas bīskaps piebilda, ka ne tikai krīze var radīt apdraudējumu brīvībai un tiesiskai valstij demokrātijas klēpī. Aizvien vairāk izplatās kļūdaina uztvere par cilvēka dabu un personu, kas novājina viņa aizsardzību, un slēpjoties zem labuma maskas, maz pamazām pakļauj to smagiem pārkāpumiem. Francisks atgādināja, ka cilvēka personas cieņas pamats ir viņa transcendentā izcelsme, kas aizliedz jebkādu pārkāpumu. Šī transcendence prasa, lai ik katrā cilvēciskā darbībā persona tiktu likta centrā un lai tā nenokļūtu katra dotā brīža modes un spēku varā.
“Eiropa, kas vairs nespēj atvērties dzīvības transcendentajai dimensijai, riskē palēnām zaudēt savu dvēseli un arī “humānistisko garu”, lai arī to mīl un sargā,” atsaucoties uz savu uzrunu Eiropas Parlamentam 2014. gada 25. novembrī, teica pāvests Francisks. Toreiz viņš norādīja arī, ka “cilvēktiesības ir iespējams nodrošināt un tiesiska valsts var būt stipra tikai tad, ja tautas paliek uzticīgas savām saknēm, kuras uztur patiesība”. “Patiesība ir katras brīvas, cilvēcīgas un solidāras sabiedrības dzīvinošā linfa,” teica pāvests.
Ja netiek meklēta patiesība par cilvēku saskaņā ar Dieva plānu, tad katrs kļūst par sevis un savas rīcības mēru. Šodien patiešām ir vērojama tendence augstāk par visu likt individuālās tiesības, nerēķinoties ar faktu, ka ikviena cilvēciska būtne ir iekļauta sociālajā kontekstā, kurā tiesības un pienākumi ir saistīti ar citu cilvēku tiesībām un pienākumiem, un ar pašas sabiedrības kopējo labumu. Francisks brīdināja, ka nepareiza izpratne par cilvēktiesībām un to paradoksālais pārkāpums var novest tautas pie “relatīvisma totalitārismiem”, pie “fundamentālismiem, kādu nav bijis vēsturē”, pie “šķietami labestīgas ētikas” izpratnes, pie “intelektuālismiem bez gudrības” (sal. Ap.pamud. “Evangelii gaudium”, 231). Šajos gadījumos tiesiska valsts vairs nekalpos nekam citam, kā vien falsificētai un ekonomisku un ideoloģisku interešu manipulētai personai.
Pāvests atzinīgi novērtēja “Vīnes apelāciju”, īpaši izceļot aicinājumu glabāt profesionālo noslēpumu, kurš, kā atzīmēts minētajā dokumentā, diemžēl, tiek pārkāpts dažās Eiropas padomes dalībvalstīs. Svētais tēvs aicina sargāt konfidencialitātes telpu, kurā cilvēki var izpaust savu smagumu. “Baznīcā mums ir konfesijas noslēpums. Arī jums ir šī telpa, kur cilvēks var teikt patiesību savam advokātam, lai viņš tam varētu palīdzēt,” teica Francisks.
Romas bīskaps apliecināja prieku par to, ka advokāti, kuri šodien viesojās Vatikānā, piedalās arī normatīvu aktu izstrādāšanā par labu vides aizsardzībai. “Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka jaunajām paaudzēm ir tiesības saņemt skaistu pasauli, kurā iespējams dzīvot, un ka tas mums uzliek nopietnus pienākumus pret radīto, ko esam saņēmuši no Dieva dāsnajām rokām,” teica Francisks. Viņš atklāja, ka šobrīd raksta otro enciklikas “Laudato si” daļu, lai atjaunotā gaismā izgaismotu aktuālās problēmas. Svētais tēvs iedrošināja advokātus turpināt darbu savā profesijā, kas ir orientēta uz kalpojumu patiesībai un taisnībai, kuras tik ļoti ir nepieciešamas mieram pasaulē un harmonijai sabiedrībā. Advokātus pāvests novēlēja Jaunavas Marijas un svētā Īva aizsardzībai, deva tiem savu apustulisko svētību un aicināja palūgties par sevi.
