Pāvests: ticība nav teoloģiska etiķete, bet gan personīgas attiecības ar Jēzu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pārdomājot Mateja evaņģēlija fragmentu par Jēzus tikšanos ar kanaāniešu sievieti, Francisks uzsvēra, ka šajā notikumā atklājas Dieva darba universālums, proti, pestīšanas universālums - nevienu neizslēdzot, jo pat "kucēni ēd drupatas, kas krīt no saimnieka galda".
Kanaāniešu sieviete uzstājīgi lūdz izdziedināt savu meitu, kuru šausmīgi mocīja ļaunais gars. Pirmajā brīdī šķiet, ka Jēzus nedzird viņas sāpju saucienus, jo klusēja. Taču sieviete nepārstāj saukt: "Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!" Mācekļi iesaka Viņam atlaist šo sievieti, lai tā pārstātu saukt. Jēzus atgādina, ka Viņa misija attiecas uz Izraēļa bērniem. "Nav labi atņemt maizi bērniem un mest kucēniem," saka Jēzus. Sieviete atbild: "Jā, Kungs, bet arī kucēni ēd drupatas, kas nokrīt no viņu saimnieka galda". Jēzus atbildot sacīja viņai: "Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek tev tā, kā tu gribi. Un no tā brīža viņas meita bija vesela" (Mt 15, 26-28).
Mēs redzam, ka Jēzus maina savu attieksmi, un tas, kas liek Viņam to darīt, ir sievietes ticības spēks. Uzrunas turpinājumā pāvests pievērsās šiem diviem aspektiem: Jēzus attieksmes maiņai un sievietes ticībai.
Jēzus attieksmes maiņa. Viņš sludina pestīšanas vēsti izredzētajai tautai. Vēlāk Svētais Gars mudinās Baznīcu sludināt to visās zemes malās. Taču šis konkrētais gadījums ir Dieva darba universāluma anticipācija. Kanaāniešu sievietes nemitīgā sauciena priekšā Jēzus "izmaina savus plānus", izrāda pazemību un līdzjūtību. Tāds ir Dievs: Viņš ir mīlestība, un tas, kurš mīl, nepaliek stingri iekrampējies savos uzskatos, bet ļauj sevi aizkustināt, ir gatavs mainīt plānus. Un mēs, kristieši, ja vēlamies atdarināt Kristu, esam aicināti būt gataviem mainīties. Cik tas nāktu mums par labu ne tikai attiecībās, bet arī ticības dzīvē, atzina pāvests.
Aplūkosim sievietes ticību, kuru Kungs slavē, sakot, ka tā ir "liela" (28) – aicināja Svētais tēvs. Mācekļiem šķiet liela ir tikai viņas uzstājība, bet Jēzus redz viņas ticības lielumu. Padomāsim par to, ka šī svešiniece, iespējams, nebija neko dzirdējusi par Izraēļa likumiem un reliģiskajiem priekšrakstiem. No kā tad izriet viņas ticība? Tā ir pilna nevis ar jēdzieniem, bet gan ar faktiem: kanaāniešu sieviete tuvojas, noliecas, uzstāj, uztur ciešu dialogu ar Jēzu, pārvar visus šķēršļus, lai runātu ar Viņu. Lūk, tā ir ticības konkrētība, tā nav reliģiska etiķete, bet gan personīgas attiecības ar Kungu. Sievietes ticību veido nevis teoloģiska etiķete, bet gan uzstājība; nevis vārdi, bet lūgšana, kas nāk no sirds. Un Dievs neiebilst, kad uz Viņu lūdzas. Tāpēc Viņš saka: "Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts" (Mt 7, 7).
Ņemot to visu vērā, mēs varam uzdot sev dažus jautājumus. Sākot ar Jēzus attieksmes maiņu: vai es spēju mainīt savu viedokli? Vai es spēju būt saprotošs un līdzjūtīgs, vai arī palieku stingrs savā nostājā? Un, runājot par sievietes ticību: kāda ir mana ticība? Vai tā apstājas pie jēdzieniem un vārdiem, vai tā ir patiesi izdzīvota, ar lūgšanu un darbiem? Vai es zinu, kā risināt dialogu ar Kungu, uzstāt uz Viņu, vai arī esmu apmierināts tikai ar kādas skaistas formulas deklamēšanu? Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz būt gataviem darīt labus darbus un būt konkrētiem savā ticībā.
