Meklēt

Svētā Pētera laukums Svētā Pētera laukums  (Vatican Media)

Pāvests: Marijas dzīvi raksturo kalpošana un slavēšana

15. augusta pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā sapulcējās vairāki simti svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta Franciska uzrunu un saņemtu apustulisko svētību. Pārdomas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Svētais tēvs balstīja uz Lūkasa evaņģēlija 1. nodaļu.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Vissvētākā Jaunava Marija, kura dzemdēja dzīvības Kungu, nevarēja pieredzēt iznīcību, un tas attiecas ne tikai uz viņu. Lielās lietas, ko viņā ir darījis Visvarenais, ļoti dziļi skar arī mūs un atgādina, ka mūsu dzīves mērķis ir Debesis, kur mūs gaida mīlošais Tēvs, sacīja pāvests.

Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Svētais tēvs norādīja, ka šodien, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku dienā, Baznīca pārdomā ticības noslēpumu - viņas uzņemšanu Debesu godībā ar miesu un dvēseli. Evaņģēlijs stāsta par Mariju, kura cēlās un steigšus aizgāja uz "kalnainu apvidu" (Lk 1, 39), lai palīdzētu savai māsīcai Elizabetei, un tur viņa pasludina priecīgo Magnificat dziesmu. Dieva Vārds mums atklāj viņas ceļu: kalpošanas tuvākajam un Dieva slavēšanas ceļuEvaņģēlists Lūkass stāsta par Kristus dzīvi kā par kāpšanu augšup, iešanu uz Jeruzalemi, uz vietu, kur atdeva savu dzīvību uz krusta, un tādā pašā veidā viņš apraksta arī Marijas ceļojumu. Citiem vārdiem sakot, Jēzus un Marija iet pa vienu un to pašu ceļu: divas dzīves, kas tiecas augšup, slavinot Dievu un kalpojot saviem brāļiem un māsām; divas dzīves, kas uzvar nāvi un augšāmceļas; divas dzīves, kuru noslēpums ir kalpošana un slavēšana. Francisks pakavējās pie šiem diviem aspektiem.

Kalpošana. Tad, kad noliecamies, lai kalpotu saviem brāļiem un māsām, mēs ceļamies augšup: tā ir mīlestība, kas paceļ mūsu dzīvi. Taču kalpošana citiem nav viegla, atzina pāvests. Pēc pasludināšanas notikuma Marija no Nācaretes mēro gandrīz 150 kilometrus garu ceļu līdz Elizabetes mājām. Griba palīdzēt maksā! To piedzīvojam arī mēs. Cik bieži esam izjutuši nogurumu, rūpējoties par citiem. Francisks aicināja padomāt par cilvēkiem, kuri katru dienu mēro kilometriem garu ceļu uz un no darba, par daudzajiem pienākumiem, ko viņi veic citu labā; par laika un miega upurēšanu, aprūpējot jaundzimušo vai vecu cilvēku; par pūlēm, kalpojot tiem, kam nav ko piedāvāt pretī. Cik daudzi kalpo, negaidot atlīdzību. Protams, tas ir nogurdinoši, bet tā ir kāpšana augšup, tā ir Debesu sasniegšana!

Pāvests uzsvēra, ka kalpošana bez lūgšanas, bez Dieva slavēšanas var palikt neauglīga. Patiešām, kad Marija ieiet savas māsīcas mājā, viņa slavē Kungu. Viņa nerunā par savu nogurumu ceļojuma laikā, bet drīzāk no viņas sirds atskan līksma dziesma. Jo tas, kurš mīl Dievu, prot slavēt. Un šodienas Evaņģēlijs mums rāda "slavēšanas kaskādi": bērniņš līksmībā sakustējās mātes miesās (sal. Lk 1,44); Elizabete, kura izsaka svētības vārdus: "Svētīga tā, kas ticēja" (Lk 1,45); un notikuma kulminācija ir Jaunava Marija, kura pasludina Magnificat (Lk 1,46-55). Dieva slavēšana vairo prieku. Slavēšana ir kā kāpnes: tā paceļ mūsu sirdis augšup. Slavēšana paceļ dvēseles un uzvar kārdinājumu padoties. Cik labi ir slavēt Dievu katru dienu, un arī citus! Cik labi ir dzīvot pateicībā un svētībā, nevis nožēlā un kurnēšanā, pacelt skatienu uz augšu, nevis staigāt ar garu seju! Tieksimies augšup! - aicināja Francisks.

Kalpošana un slavēšana. Pāvests, kā ierasti, aicināja ticīgos uzdot sev jautājumus: vai es savu darbu un ikdienas pienākumus veicu kalpošanas garā? Vai es kādam veltu savu laiku bez atlīdzības, nemeklējot tūlītēju labumu? Vai es kalpošanu pārvēršu par savas dzīves "tramplīnu"? Un, domājot par slavēšanu, vai es, tāpat kā Marija, priecājos par Dievu (sal. Lk 1,47)? Vai es lūdzos, svētījot Kungu? Un vai, slavēdams Dievu, es izplatu Viņa prieku starp cilvēkiem, kurus satieku savā ceļā? "Lai mūsu Māte, uzņemta Debesu godībā, palīdz mums katru dienu caur kalpošanu un slavēšanu tiekties uz augšu, palīdz sasniegt Debesis, – uzrunas noslēgumā sacīja pāvests.

15 augusts 2023, 12:20