Svētā Kateri Tekakvita māca veikt parastus darbus neparastā veidā
Silvija Krivteža - Vatikāns
Iepriekšējā trešdienā Romas bīskaps runāja par Gvadelupas Dievmātes vizionāra – svētā Huana Djego ticības liecību, bet šoreiz par Kateri Tekakvitas – pirmās Amerikas indiāņu svētās dzīves piemēru. 2012. gada 1. oktobrī Svētā Pētera laukumā notika Kateri Tekakvitas – indiāņu visskaistākā zieda – kanonizācijas svinības.
Vispārējā audience norisinājās Pāvila VI zālē. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā astoņi tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Turpinot katehēzes ciklu par apustulisko dedzību, Francisks aicināja pārdomāt svētās Kateri Tekakvitas – pirmās kanonizētās indiānietes ceļu uz svētumu. Viņa piedzima 1656. gadā mazā indiāņu ciematā, tagadējā ASV ziemeļaustrumu teritorijā. Viņas tēvs bija nekristīts mohauku cilts virsaitis. Māte bija kristīta indiāniete no algonkinu cilts tagadējās Kanādas Kvebekas provincē. Viņi meitu nosauca par Tekakvitu, kas iezemiešu valodā nozīmē: "Tā, kas pārvalda".
Māte mācīja Kateri lūgties un dziedāt slavas dziesmas Dievam. Arī daudzi no mums Dievu iepazina ģimenē, redzot savas mātes vai vecmāmiņas ticības piemēru. Evaņģelizācija sākas ar vienkāršiem, maziem žestiem, kad vecāki palīdz saviem bērniem iemācīties sarunāties ar Dievu lūgšanā, stāstot par Viņa lielo un žēlsirdīgo mīlestību. Šādā veidā tika likti ticības pamati gan svētās Kateri, gan arī mūsu dzīvē, atzina Francisks.
Četru gadu vecumā Kateri pieredzēja lielu postu. Plaši izplatītā baku epidēmija izdzēsa ciemata iedzīvotāju dzīvības. Viņa zaudēja savu māti, tēvu un mazo brālīti. Meitene brīnumainā veidā izdzīvoja. Tomēr smagā slimība sabojāja redzi un seju izvagoja bakurētas. Tekakvita pieredzēja daudzus pārbaudījumus: ne tikai fiziskos, ko izraisīja slimība, bet arī naidīgumu, vajāšanas un nāves draudus, ko piedzīvoja īpaši pēc Kristības sakramenta saņemšanas 1676. gada 5. aprīlī – Kristus augšāmcelšanās svētkos.
Pāvests skaidroja, ka, neskatoties uz dažāda veida grūtībām, indiāņu meitene iemīlēja krustu - Kristus mīlestības augstāko zīmi. Labās vēsts pasludināšana nav saistīta tikai ar to, kas ir pievilcīgs un patīkams; jāprot arī pacietīgi, ar paļāvību un cerību nest ikdienas krustus. Kad savā dzīvē sastopamies ar grūtībām, mums var rasties kārdinājums padoties, patverties savās pārliecībās vai noslēgties mazās grupās, kas domā līdzīgi mums, skaidroja Svētais tēvs. Kateri Tekakvitas dzīve mums rāda, ka ikvienu izaicinājumu spēsim pārvarēt, ja atvērsim savu sirdi Jēzum, kurš mums dāvā žēlastības, kas nepieciešamas, lai ar uzticību un neatlaidību turpinātu kristīgās dzīves ceļu, uzsvēra Romas bīskaps.
Pēc kristībām Kateri Tekakvitai nācās meklēt patvērumu franču jezuītu vadītajā misiju centrā netālu no Monreālas. Tur katru rītu viņa piedalījās Misē, stundām ilgi pielūdza Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, lūdzās Rožukroni un dzīvoja gandarīšanas dzīvi. Viņas garīgās dzīves piemērs atstāja dziļu iespaidu uz visiem. Jezuīti atzina, ka Kateri iet pa svētuma ceļu. Svētums izrietēja no viņas lielās mīlestības pret Dievu.
Kateri rūpējās par ciemata bērniem, kuriem mācīja lūgties, un sniedza palīdzību slimniekiem un veciem ļaudīm, tādā veidā parādot pazemīgas un priecīgas kalpošanas Dievam un līdzcilvēkiem piemēru. Francisks uzsvēra, ka ciešās attiecības ar Kungu stiprina apņēmību veikt vienkāršus un ikdienišķus žēlsirdības darbus, kalpojot brāļiem un māsām, īpaši nabadzīgajiem un vistrūcīgākajiem.
Jaunā indiāniete, kura atteicās no visiem precību piedāvājumiem, kļuva par apkārtējo nicinājuma un apsmiekla objektu. "Mans līgavainis ir Jēzus Kristus" – teica Kateri, kura jau bija izlēmusi dzīvot šķīstībā, lai pilnībā veltītu savu dzīvi Dievam, kalpojot līdzcilvēkiem. 1679. gada 25. martā, Kunga pasludināšanas svētkos, viņa salika šķīstības solījumu. Viņas lēmums atklāj vēl vienu apustuliskās dedzības aspektu: pilnīgu veltīšanos Kungam. Svētais tēvs uzsvēra, ka ne visi ir aicināti salikt šādu solījumu, tomēr ikviens kristietis ir aicināts katru dienu ar nedalītu sirdi īstenot Dieva uzticēto misiju, kalpojot Kristum un saviem līdzcilvēkiem mīlestības garā.
"Smelsim arī mēs spēku lūgšanā, kā to darīja svētā Kateri Tekakvita, un mācīsimies veikt parastus darbus neparastā veidā, tādējādi ik dienas pieaugot ticībā, mīlestībā un dedzīgā Kristus liecināšanā," aicināja pāvests. Svētā Kateri Tekakvita ir ekologu, bēgļu un bāreņu aizbildne.
