Mākslinieki ir mūsdienu pravieši

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunā Francisks pievērsās dabiskajai un īpašajai saiknei, kas vieno Baznīcu un mākslu, un mākslinieku lomai. “Mākslinieks mums visiem atgādina, ka dimensija, kurā mēs attīstāmies, pat ja mēs to neapzināmies, ir Gara dimensija”, viņš sacīja.

Svētais tēvs, citējot Romano Gvardini, salīdzināja mākslinieku (pozitīvā nozīmē) ar bērnu un vizionāru, jo mākslinieku, kurš rada mākslas darbu, raksturo bērna spontānums un pravieša asais realitātes redzējums. Mākslinieku raksturo oriģinalitāte un radošums. Viņš ienes pasaulē kaut ko tādu, kas vēl nav redzēts. Pāvests norādīja, ka to darot, viņš atspēko domu, ka cilvēks ir būtne, kas lemta nāvei. Protams, cilvēkam ir jārēķinās ar to, ka viņš ir mirstīgs, bet viņš nav nolemts nāvei. Cilvēks ir radīts, lai dzīvotu. Diženā domātāja Hanna Ārente apliecina, ka cilvēkam ir jādzīvo, lai pasaulē ienestu novitāti. Tā ir cilvēka auglīguma dimensija. Viņam ir jānes jaunais. Pat runājot par auglību burtiskā nozīmē, mēs zinām, ka katrs bērns ir jaunums.

Mākslinieki kā vizionāri piedāvā jaunu, pravietisku pasaules skatījumu. Viņi redz lietas dziļumā un plašumā, pāri visām šķietamībām. “Šajā sakarā jūs esat aicināti novērsties no šķietamā mākslīgā un virspusējā skaistuma suģestējošā spēka, kas šodien ir izplatīts un nereti ir līdzvainīgs tādu ekonomisko mehānismu radīšanā, kas rada nevienlīdzības”, sacīja pāvests. “Tāds skaistums nesaista, jo tas piedzimst miris. Tajā nav dzīvības, tas nesaista. Tas ir viltus skaistums…”. Francisks māksliniekiem atgādināja, ka viņu mākslai jākalpo kā “kritiskai sabiedrības sirdsapziņai”, noņemot plīvuru no acīmredzamā. Viņiem jāattēlo tas, kas mudina domāt, būt modram, kas atklāj realitāti arī ar tās pretrunām. “Jūs, kā Bībeles pravieši, nostādāt mūs priekšā tādām lietām, kas dažreiz traucē, jūs atmaskojat mūsdienu viltus mītus, jaunos elkus, banālās lietas, patēriņa slazdus, varas viltības”.

Saskaņā ar pāvesta teikto, īstais skaistums atspoguļo harmoniju, kad saplūst dažādi elementi. Savukārt harmonijas radīšanai ir vajadzīgs Svētais Gars. Viņš ļauj integrēt atšķirības un izvairīties no vienveidības. Pasaulē, ko iezīmē konflikti un standartizācija, harmonijas principam ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu vienotību dažādībā. Tāpēc mākslinieki ir aicināti sadarboties ar Svēto Garu radošajā darbā, veicinot harmoniju un palīdzot cilvēkiem atklāt skaistuma būtību.

Francisks māksliniekiem atgādināja, lai tie neaizmirst par nabagiem, kuriem arī ir vajadzīga māksla un skaistums. Mākslinieki var iestāties to labā, kuriem nav teikšanas.