Pāvests: būt līdzās, lai nestu cerību

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Dieva valstība ir tuvu” (Mk 1, 15). Izdzīvot un sludināt Evaņģēlija cerību – šādai tēmai bija veltīta minētās kongregācijas 34. ģenerālkapitula pārdomas. Kopienas dibinātājs Emanuels Dalzons svētā Augustīna garā atstāja saviem sekotājiem moto: Adveniat Regnum tuum! (Lai nāk Tava valstība!). Pāvests atgādināja, ka apustuliskās dzīves reliģiskās kopienas viena no galvenajām misijām ir ļoti konkrētā veidā savā ikdienā apliecināt katram cilvēkam un visai pasaulei šīs valstības tuvumu un līdz ar to sēt cerību. “Lai kur jūs atrastos”, uzsvēra Svētais tēvs, “jūs ar savu tuvību cilvēkiem, pie kuriem tiekat sūtīti, esat Dieva Valstības zīmes”.

Francisks paskaidroja, ka šāda tuvība izpaužas darbos un dažādās Baznīcas iniciatīvās, taču pāri visam – tā ir tuvība kā tāda ar cilvēkiem, sākot jau ar tiem, kuriem visvairāk ir vajadzīga kāda solidārā un brālīgā klātbūtne. Svarīgi viņiem atklāt, ka Dieva valstīta ir tuvu, ka priekšā paveras kāds apvārsnis, ka pastāv kāda cerība, ka tās nav dzīves beigas. Svarīgi to apliecināt, kas nozīmē atvērt logus, lai saskatītu cerību.

Turpinājumā pāvests pievērsās dažiem kongregācijas apustulāta veidiem. Tās locekļi rīko svētceļojumus, ir aktīvi mediju laukā visos kontinentos, kā arī ir cieši saistīti ar tā dēvēto “Austrumu misiju”. Svētais tēvs mudināja viņus turpināt darboties un attīstīt šo misiju – gan, kā viņš sacīja, Tuvajos Austrumos, kur kristieši ir apdraudēti, gan Austrumeiropā, kur karš Ukrainā apdraud sabiedrisko un reliģisko līdzsvaru reģionā. Viņš klātesošajiem pateicās par kalpojumu bizantiešu rita katoļu Baznīcai Bulgārijā, kā arī atzinīgi novērtēja dialoga uzturēšanu ar pareizticīgo Baznīcu, islāmu un jūdaismu. Noslēgumā Francisks aicināja izkopt sevī un ap sevi “trīskāršo mīlestību”: mīlestību uz Kristu, Vissvētāko Jaunavu Mariju un Baznīcu.