Publicēts pāvesta vēstījums 7. Pasaules trūkumcietēju dienai
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Sastaptā nabaga skatiens var izmainīt mūsu dzīves virzienu. Lai tas notiktu, mums ir jābūt drosmīgiem un jāielūkojas viņam acīs, kā arī attiecīgi jārīkojas, sniedzot viņam palīdzību – nevis atbilstoši mūsu pašu vajadzībām, vai gribot atbrīvoties no tā, kas pašiem ir lieks, bet izejot no tā, kas otram ir vajadzīgs. Par to vēstījumā 7. Pasaules trūkumcietēju dienai, kas tiks atzīmēta 19. novembrī, runā pāvests Francisks. Dokumenta temats: “Nenovērs skatienu no nabaga” (sal. Tob 4, 7). Viņš norāda, ka šāda diena ir “Tēva žēlsirdības auglīgā zīme”, un aicina saskatīt vājākajos paša Kunga Jēzus vaigu, nešķirojot viņus ne pēc rases, ne sociālā stāvokļa, ne izcelsmes. Trūkumcietējs ir mūsu brālis, kuram mums jānāk pretī, atsakoties no savas vienaldzības un visādiem banāliem attaisnojumiem, ko izdomājam, lai sargātu savu iluzorisko labklājību.
Pasaule, kurā dzīvojam, pārāk skaļi runā par labklājību un vienlaikus cenšas apklusināt nabagus. Mums ir tendence atstāt novārtā visu, kas neietilpst tādas dzīves rāmjos, kas galvenokārt paredzēti jaunākajām paaudzēm – raksta Francisks. Tas, kas sagādā ciešanas, tiek likts iekavās, bet izcelts fiziskais aspekts. Virtuālā realitāte tiek sajaukta ar reālo dzīvi. Nabagi kļūst par tēliem, kas var aizkustināt uz kādu mirkli, bet, satiekot viņus uz ielas tādus, kādi viņi ir, iezogas nepatika un atstumšana. Tomēr līdzība par Labo samarieti mūs izaicina, un personīga iesaistīšanās ir katra kristieša aicinājums.
Atsaucoties uz Jāņa XXIII encikliku Pacem in Terris, kas sarakstīta pirms 60 gadiem, Svētais tēvs uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai daudziem nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Tai skaitā ir vajadzīgi nopietni un efektīvi lēmumi politikā un likumdošanas jomā. Romas bīskaps cer uz daudzu pilsoņu solidaritāti un savstarpēju palīdzību, kuri apzinās brīvprātīgas sevis veltīšanas nabagiem vērtību. Turklāt pašiem trūkumcietējiem nevajadzētu stāvēt malā, gaidot kaut ko “no augšas”, bet būt atbildīgiem un piedalīties pārmaiņu procesos.
Vēstījumā pāvests runā par “jaunajiem nabagiem” – bērniem, kuri dzīvo vietās, kur notiek karš, un neredz sev nākotni. “Neviens nekad nedrīkst pierast pie šīs situācijas”, viņš piekodina, aicinot atbalstīt visus mēģinājumus panākt mieru, kas ir augšāmcēlušā Kunga dāvana un mūsu pūliņu taisnīguma un dialoga labā auglis. Francisks runā arī par dramatisko cenu celšanos, kā rezultātā daudzi ir spiesti izvēlēties pirkt pārtiku vai zāles. Šajā sakarā viņš “cilvēka personas cieņas vārdā” mudina sabiedrību iestāties par to, lai ikvienam būtu nodrošinātas tiesības iegādāties abus šos labumus, proti, gan pārtiku, gan medikamentus. Svētais tēvs raizējas arī par jauniešiem, kuri dzīvo apjukumā un kurus ir pievīlusi “kultūra”, kas saskata viņos neko citu kā tikai nekam nederīgus neveiksminiekus. “Palīdzēsim viņiem tikt galā”, mudina pāvests, “lai katrs no viņiem atrastu ceļu, pa kuru ejot varēs kļūt par stipru un cēlu personību”.
Nenovērst savu skatienu no nabagiem nozīmē saņemt svētību, kuras avots ir žēlsirdība un mīlestība, kas piešķir jēgu visai kristieša dzīvei – vēstījuma beigās skaidro Francisks. Atsaucoties uz svētās Terēzes no Lizjē vārdiem, viņš atgādina, ka “visiem ir tiesības būt mīlestības apgaismotiem”, un aicina vienmēr paturēt savu skatienu pievērstu Jēzus cilvēciskajam un dievišķajam vaigam.
