Pāvests pieņem audiencē Kalna svētību kopienu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests Francisks Kalna svētību kopienu sauc par “dāvanu Baznīcai un pasaulei”. Tajā ietilpst gan reliģiskie un reliģiskās, gan priesteri un laji. Saskaņā ar Svētā tēva vērtējumu, kopienas galvenās iezīmes ir nemitīga tiekšanās pēc vienotības ar Dievu, garīgums pēc Austrumu Baznīcu un karmelītu parauga, lūgšanu dzīve, brālīgums, kas iedvesmojas no Svētās Trīsvienības un katram ļauj īstenot savu specifisko paaicinājumu.
Uzrunā, ko pāvests saviem viesiem pasniedza rakstiskā veidā, viņš pakavējas pie plašās un daudzveidīgās kopienas apustulāta, pie liturģijas, kas piesaista daudzus cilvēkus, pie dažām svētnīcām Francijā, Ungārijā, Itālijā un Kotdivuārā, kā arī pie humanitārajiem projektiem jaunattīstības valstīs. Šo projektu klāstā ir grūtībās nonākušo mazgadīgo pieņemšana, palīdzība bērniem, kas cieš no pārtikas trūkuma, invalīdiem, nabadzīgajām ģimenēm, vientuļajām mātēm, trūcīgo apgāde ar ēdienu un medicīniskā aprūpe. Īpašā veidā pāvests izceļ kalpojumu vājākajiem un tā dēvētās “atkritumu kultūras” atstumtajiem. Viņš augstu novērtē uzklausīšanas centrus, kas izveidoti Rietumu zemēs. Šis kalpojums tiek veikts arī cietumos. “Ir svarīgi, lai tie, kas cieš un jūtas vientuļi, var rast vietas, kur tie ir pieņemti un uzklausīti,” norāda Svētais tēvs.
Kalna svētību kopienas aktivitāšu vidū pāvests piemin arī vienreizējās misijas, to skaitā vasaras kristīgās nometnes, kur cilvēki var pavadīt brīvdienas, piedalīties lūgšanās un Svētajā Misē, adorācijā, evaņģelizācijas, formācijas un kultūras pasākumos, nakts vigīlijās. “Tas liecina,” saka Francisks, “par atvērtību pret jauniešu prasībām un gatavību nest Dieva Vārdu visur un visās situācijās”. Svētais tēvs neaizmirst pieminēt arī Kalna svētību kopienas rīkotos starptautiskos saietus, kas ir “svarīgi garīgās atjaunotnes brīži visiem dalībniekiem” un “dāvā iespēju dalīties pieredzē ar visas pasaules kristiešiem”. “Liela garīga intensitāte” piemīt kopienas organizētajiem svētceļojumiem uz Svēto Zemi un citām nozīmīgām ticības vietām.
“Jūsu kopiena, kas ir dibināta uz kontemplācijas, lūgšanas un misijas garīguma, dod vērtīgu ieguldījumu starpreliģiju dialogā, miera veicināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā, un jūsu liecība kalpo par iedvesmas avotu daudziem,” teikts pāvesta rakstiskajā vēstījumā. Tajā norādīts arī, ka “brālīgas mīlestības dāvana ir kristiešu esamības pamatā”. “Mēs neesam aicināti būt vieni, bet iet kopā, palīdzot cits citam ticībā un mīlestībā uz Dievu. Tas ir konsakrētās dzīves spēks: dalīšanās brālīgā dzīvē, lūgšana un kalpojums tuvākajam,” uzsver pāvests.
Svētais tēvs aicina Kalna svētību kopienu “iet uz priekšu un būt neatlaidīgiem, dedzīgiem un bezbailīgiem, pildot savu sūtību, ar prieku un cerību liecināt par ticību, un vienmēr palikt atvērtiem un paklausīgiem pret Svētā Gara vadību, kas ir galvenais virzītājspēks Baznīcas un evaņģelizācijas dzīvē.” Uzrunas noslēgumā Francisks aicina ekleziālo Kalna svētību saimi “turpināt jauno paaudžu formāciju un dialogu starp reliģijām, jo īpaši ar māsām un brāļiem musulmaņiem”.
