Francisks: mēs varam būt Jēzus rokas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Dzīves ceļš ir kā Krustaceļš, ko ik gadus organizējat, lai pavadītu Nācarieti”, teica Svētais tēvs. “No vienas puses, daudz kas ir jāsagatavo, jāklausās, jāiemācās, jāmēģina; galu galā – jāpalīdz cits citam. Pie tam ir nepieciešama pazemība, lai atzītu, ka nevar izdarīt vieni paši. Tad ir jālūdz Kungam drosme iziet ielās, nesot Viņa attēlu, lai visi varētu Viņu kontemplēt. Un tā jūs nesat Jēzu citiem – pat ja jūs to neapzināties, jūs to nesat ar saviem darbiem, ar savām dziesmām, ar savām lūgšanām. Skaisti, ka mēs, būdami niecīgi, varam būt Jēzus liecinieki, Viņa žēlsirdības misionāri, Viņa mīlestības misionāri!”
Turpinājumā pāvests norādīja, ka tāpat kā Krustaceļā, dzīvē mums ir savs pienākums un darbs. Jēzus mūs uzlūko un priecājas par mūsu pūliņiem. Viņš priecājas par mīlestību, ko izplatām visapkārt. Klātesošo audiences dalībnieku vidū daži bija mākslinieki, kuri rada īstus mākslas darbus un pēc tam tos pārdod. Būt spējīgiem nopelnīt sev iztiku ir svarīgi, jo katram strādniekam pienākas alga – uzsvēra Francisks. “Tomēr es domāju”, viņš turpināja, “ka vēl lielāks ieguvums no jūsu darba ir tiem, kuri saņem šīs mazās lietas – varbūt kā dāvanu – un sajūt visu to sirsnību, ko jūs ieliekat, tās darinot”.
Pāvests klātesošajiem tikšanās dalībniekiem atzina, ka kādā fotogrāfijā esot redzējis, ka viņi savā Krustaceļā nes attēlu ar ieslodzīto Jēzu, kurš iet attēlots ar sasietām rokām. Mums jāapzinās, ka daudzi cilvēki mums līdzās nejūtas spējīgi izdarīt to, ko dara citi, un domā, ka viņu rokas ir saistītas.
“Taču tā nav taisnība”, iesaucās Francisks. “Mēs visi kopā ar Jēzu varam darīt daudz laba. Tādējādi kad jūs strādājat kopā, jūs esat Jēzus rokas. Jūs esat arī Viņa kājas, Viņa balss, Viņa Sirds, kad izejat, lai dalītos ar citiem priekā par satikšanos ar Viņu. Un kādā veidā? Pateikdamies Dievam par saviem vecākiem, brāļiem un māsām, skolotājiem, par saviem priesteriem, par visiem cilvēkiem, kuri jūs mīl”.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja sapņot par augšāmcelšanos, atgādinot, ka Jēzus ieradās pasaulē, lai rādītu mums ceļu uz debesu valstību, lai atvērtu mums šīs valstības durvis. Un tieši šis ir tas lielais prieks, ko mēs svinam, svinot augšāmcelšanos: mēs esam brīvi darīt labu, kopā virzīties uz šo mērķi. Savukārt mūsu krusta, tas ir, mūsu pūliņu, pacietības, grūtību rezultāts ir skaists krāsains cerības mākslas darbs. Kad šī cerība tiek iedegta mūsu sirdī, tā mums dod spēku un iedrošina iet uz priekšu. Pāvests fonda locekļiem novēlēja strādāt vienotībā un prieka pilniem pateikties, jo Jēzus viņus ir izvēlējis šai cēlajai misijai.
