Vatikānā ierodas budistu delegācija no Taivānas
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Jūsu klātbūtne liecina par draudzības un sadarbības garu, ko uzturat kā ticīgie, kas ir stipri iesakņojušies savā reliģiskajā gājumā,” teica Francisks uzrunas sākumā. Viņš pieminēja nesen mūžībā aizgājušo “Fo Guang Shan” klostera dibinātāju, kurš visā pasaulē bija pazīstams ar savu devumu humānistiskā budisma attīstībā. “Viņš bija arī viesmīlības starp reliģijām skolotājs,” piebilda pāvests.
Taivānas budistu delegācija savu vizīti Romā ir nosaukusi par “izglītības svētceļojumu”. Pāvests atzīmēja, ka tā ir privileģēta iespēja, lai veicinātu tikšanās kultūru, kurā “uzņemamies risku atvērties citiem, ticot, ka atklāsim viņos draugus, brāļus un māsas, un šādā veidā iemācīsimies un vairāk atklāsim paši sevi.” “Patiešām,” turpināja Francisks, “iepazīstot citus viņu dažādībā, rodam drosmi iziet no sevis un pieņemt savas atšķirības.”
Svētais tēvs norādīja, ka izglītojošs starpreliģiska rakstura svētceļojums var kļūt par lielas bagātināšanās avotu, dāvājot daudzveidīgas tikšanās, savstarpējas izglītošanās un dažādu pieredžu novērtēšanas iespējas. Tikšanās kultūra met tiltus un atver logus uz sakrālajām vērtībām un principiem, kas iedvesmo citus. Tā nojauc mūrus, kas šķir cilvēkus un tur tos aizspriedumu, vai vienaldzības cietumā.
Romas bīskaps piebilda, ka izglītojošs svētceļojums pa citas reliģijas svētvietām, kādu šobrīd veic budisti no Taivānas, var bagātināt zināšanas par šīs reliģijas pieeju dievišķajam. Pāvests atzīmēja, ka reliģiskās mākslas meistardarbi Vatikānā un visā Romā atspoguļo pārliecību, ka Jēzū Kristū pats Dievs kļuva par “svētceļnieku” šajā pasaulē mīlestības dēļ uz cilvēku ģimeni. Kristiešiem Dievs, kurš Jēzus cilvēciskumā kļuva par vienu no mums, turpina vest mūs svētuma svētceļojumā, pateicoties kuram, mēs atgūstam un augam mūsu līdzībā Viņam, un tādējādi, svētā Pētera vārdiem runājot, kļūstam par “dievišķās dabas līdzdalībniekiem” (2 Pt 1,4).
Vēstures gaitā ticīgie ir izveidojuši tempļus un sakrālās vietas kā tikšanās oāzes, kur vīrieši un sievietes var gūt nepieciešamo iedvesmu, lai gudri un labi dzīvotu. Pāvests norādīja, ka šādā veidā viņi dod ieguldījumu cilvēka personas integrālā izglītībā, iesaistot tajā “galvu, rokas, sirdi un dvēseli”, un ļaujot tai iepazīt “cilvēciskās integritātes harmoniju, tas ir, visu šīs harmonijas skaistumu” (Tikšanās par “Globālo izglītības paktu” “Reliģijas un izglītība” 2021. gada 5. oktobrī).
Francisks piebilda, ka šādas tikšanās oāzes vēl jo vairāk ir nepieciešamas mūsdienās, kad “nemitīgam cilvēces un planētas izmaiņu paātrināšanās procesam šodien pievienojas dzīves un darba ritmu intensifikācija” (enc. “Laudato si”, 18). Šī realitāte skar arī ticības dzīvi un kultūru, un prasa jauniešu atbilstošu formāciju un izglītošanu patiesībai, kam nav noilguma, kā arī lūgšanai un miera celtniecībai.
Pāvests atgādināja, ka reliģijām vienmēr ir bijušas ciešas attiecības ar izglītību, ticības aktivitātes tās ir pavadījušas ar izglītības, skolastiskajām un akadēmiskajām aktivitātēm. “Tāpat kā pagātnē, arī šodien ar reliģisko tradīciju gudrību un cilvēcību, vēlamies būt par stimulu atjaunotai izglītības darbībai, lai pasaulē varētu pieaugt universālais brālīgums,” vēršoties pie Taivānas budistu delegācijas, teica Francisks. Viņš novēlēja, lai šis izglītības svētceļojums vada ciemiņus pie dziļākas tikšanās pašiem ar sevi un ar citiem, pie tikšanās ar kristīgo tradīciju un zemes – mūsu kopējo māju, skaistumu. Lai vizīte Romā būtu bagāta ar autentiskas tikšanās brīžiem, kas, savukārt, var kļūt par vērtīgu iespēju pieaugt zināšanās, gudrībā, dialogā un sapratnē.
