Meklēt

Pāvests uzrunā okeānu aizsardzībai veltītas konferences dalībniekus

“Lai okeāni vieno tautas, nevis kļūst par traģēdiju vietām,” tāds ir galvenais novēlējums, kas izskan pāvesta vēstījumā konferences “Our Ocean” – “Mūsu okeāns” dalībniekiem. Konference notiek Panamas galvaspilsētā Panamā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Pāvests atzīmē, ka okeāns var būt par nozīmīgu vienotības faktoru, par savienojošu vektoru, par kopīgu lietu. Lai dzīvotu šādas vienotības garā, ir jāspēj “uzklausīt nabadzīgo un zemes sauciens” un “jāmaina ekonomikas stratēģijas, kas balstās uz konsumismu un izšķērdību, uz netaisnīgiem ražošanas, transporta, izplatīšanas un patēriņa modeļiem”.

Vēstījumā pāvests aicina pieņemt integrālu attīstības un ekoloģijas vīziju. Viņa teiktais seko pēc tam, kad Ņujorkā šajās dienās tika parakstīta vienošanās par zvejas, navigācijas, naftas un citu minerāļu izsūknēšanas ierobežošanu starptautiskajos ūdeņos, kur riskē izmirt vairāk nekā 10% retu sugu. Vienošanās ir panākta pēc vairāk nekā 10 diskusiju gadiem un tajā noteikts, ka līdz 2030. gadam 30% ūdeņu ir jākļūst par aizsargājamu teritoriju ar mērķi pasargāt un atjaunot jūru un okeānu vidi.

Pāvests izceļ divas būtiskas prasības, lai lielo ūdeņu aizsardzībā tiktu iesaistītas vairākas realitātes – sākot no privātā sektora administrācijas, zinātniskās izpētes līdz politikai un kultūrai, kā arī reliģiskajām un jauniešu organizācijām, galu galā – līdz visai starptautiskajai kopienai. Viena no šīm prasībām ir nepieciešamība apvienoties, lai pasargātu un atjaunotu ūdeņu ekosistēmu. Savukārt, otra prasība ir atvieglot jūru un okeānu efektīvu institucionālu pārvaldību un koordināciju.

Pāvesta vēstījumā atgādināts, ka visi cilvēki ir atkarīgi no okeāniem, kurus viņi ir saņēmuši dāvanā no Radītāja. Šī dāvana ir paredzēta visiem, tāpēc ūdeņi ir jāizmanto “vienlīdzīgā veidā” un jānodrošina, “lai tie būtu labi saglabāti priekš nākamajām paaudzēm”. Tāpēc visa cilvēce tiek aicināta pieņemt “integrālu attīstības vīziju” un “integrālu ekoloģijas vīziju”. 

Francisks norāda, ka, diemžēl, pastāv uztraucoši fenomeni, tādi, kā okeānu piesārņojums, nelegāla un pārmērīga zvejniecība,  lielo industriju patvaļa, iegūstot minerāļus. Īpašā pāvesta raižu lokā ir migrantu traģēdija, uz jūras strādājošo smagie un nereti vien nelegālie darba apstākļi, kā arī ģeopolitiskā teritoriālā spriedze.

Vēstījuma noslēgumā pāvests uzsver, ka ūdeņi ir savienojošs faktors un okeāniem nevar būt politisku, vai kultūras rakstura robežu. To ūdeņi, kas šķērso planētu, liecina par savstarpēju vienotību un atkarību starp valstīm un kopienām. “Esam viena ģimene,” raksta Francisks, “kas dalās vienā un tajā pašā neaizskaramajā cilvēku cieņā, dzīvo kopējā namā, par kuru ir aicināta uzņemties rūpes”.

07 marts 2023, 17:52