Meklēt

2023.03.23 Svētā Alfonsa akadēmijas locekļu vizīte Vatikānā 2023.03.23 Svētā Alfonsa akadēmijas locekļu vizīte Vatikānā  (VATICAN MEDIA Divisione Foto)

Pāvests aicina morālteologus vienmēr atrasties konkrētas cilvēciskas būtnes pusē

23. martā pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās Svētā Alfonsa akadēmijas locekļus, kuri šajās dienās piedalījās sanāksmē ar nosaukumu “Svētais Alfonss – pēdējo gans un Baznīcas doktors”. Akadēmija specializējas morālteoloģijā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Vatikāna II koncils apgalvo, ka morālteoloģijai ir jāpalīdz ticīgajiem saprast sava aicinājuma lielumu un nest pasaulei Kristus mīlestību (dekr. “Optatam totius”, 16).

 “Morālteoloģija norāda, ka Dieva mīlestība ir mūsu ceļvedis – personīgo izvēļu un eksistenciālā gājuma ceļvedis,” teica pāvests. “Tāpēc morālteologi, misionāri un biktstēvi ir aicināti ienākt dzīvās attiecībās ar Dieva tautu, jo īpaši uzņemoties rūpes par pēdējiem, lai saprastu reālās grūtības, lai paraudzītos uz eksistenci no viņu skatupunkta un lai sniegtu tiem atbildes, kas atspoguļo Tēva mūžīgās mīlestības gaismu.

Francisks izteica gandarījumu, ka ir pagājuši laiki, kad morāle, viņa vārdiem runājot, bija “auksta”, “kazuistiska” morāle, kāda pastāvēja vēl viņa studiju gados. Pretstatā šādai morālei pāvests izvirzīja pastorālu pieeju, kas ir piepildīta ar žēlsirdīgu mīlestību, kas cenšas saprast, piedot, pavadīt un visvairāk par visu – integrēt (sal. Ap. pamud. “Amoris laetitia”, 312). “Būt ekleziāliem, nozīmē integrēt,” uzsvēra Francisks.

Atzinīgi novērtējis svētā Alfonsa Liguri formācijas piemēru, jo īpaši izceļot tā dinamismu, pāvests atzīmēja, ka “sarežģītajā un straujajā pārmaiņu laikmetā, kurā dzīvojam šobrīd, tikai cilvēki, kuri ir apveltīti ar nobriedušu sirdsapziņu, sabiedrībā spēs īstenot veselīgu evaņģēlisko protagonismu, kalpojot brāļiem.”

Piedaloties sanāksmē, Svētā Alfonsa akadēmijas locekļi pakavējās arī pie dažiem bioētikas jautājumiem. Šajā sarežģītajā jomā pāvests aicināja audzināt sevī pacietību uzklausīt un salīdzināt, kā to konfliktsituācijās ir ieteicis svētais Alfonss. Francisks norādīja, ka pacietība būs svarīga, meklējot kopīgus risinājumus, kas atzīst un garantē respektu pret katras dzīvības sakralitāti katrā tās stāvoklī.

 “Par lielu bagātinājumu šai uzklausīšanās prasmē kļūs starpdisciplināru metožu pieņemšana, kas ļaus stāties pretim jaunajiem izaicinājumiem ar lielāku kompetenci un kritisko spēju Evaņģēlija un cilvēciskās pieredzes gaismā,” teica pāvests. Viņš apliecināja, ka tikai tā bioētikas jomā varēs izstrādāt saprātīgus un spēcīgus argumentus, kas sakņojas ticībā, ir piemēroti nobriedušai sirdsapziņai, kā arī ir atbildīgi un spējīgi iedvesmot sociālpolitiskas debates. Francisks aicināja izvairīties no ekstrēmām polarizācijas dinamikām, kas vairāk ir raksturīgas mediju debatēm, bet ne veselīgai un auglīgai zinātniskai un teoloģiskai pētniecībai. Tāpat, kā svētais Alfonss Liguri, pāvests ieteica piemērot radošu “vidusceļu”.

Francisks teica, ka bioētikas piedāvājumam ir jābūt uzmanīgam pret cilvēku reālajām drāmām, kuri bieži vien ir apjukuši dzīves morālo dilemmu priekšā. Tāpēc izskanēja aicinājums morālteologu darba augļus darīt pieejamus “tautas valodā” un izstrādāt praktizējamus un cilvēcīgus morālās dzīves piedāvājumus. Pāvests aicināja neaizmirst svēto Dieva tautu, neaizmirst tautas domas, tautas jūtas, vienmēr atrasties konkrētas cilvēciskas būtnes pusē, pasargāt to pret efektivitātes un atkritumu mentalitāti.

Sanāksmē svētā Alfonsa Liguri sekotāji aplūkoja arī sociālās morāles jautājumus. Pāvests atzīmēja, ka arī šajā jomā šodien ir nepieciešams izdarīt pamatīgas pārdomas. “Vides krīze, ekoloģiskā pāreja, karš, finanšu sistēma, kas spēj noteikt pār cilvēku dzīvi līdz par jaunu vergu radīšanai, izaicinājums veidot brālīgumu starp cilvēkiem un tautām – šiem tematiem ir jābūt par stimulu pētniecībā un dialogā,” norādīja Francisks.

Atgādinot rindas no enciklikas “Gaudium et spes” (45)  par to, ka “Kristū atjaunotais cilvēku dzimums ir lemts attīstīties kā Dieva ģimene”, pāvests aicināja “pazemīgi un prātīgi ienākt sabiedrības, kurā dzīvojam, audeklā, lai labi iepazītu tās dinamiku un mūslaiku vīriešiem un sievietēm piedāvātu atbilstošus brieduma ceļus” (sal. ibid, 26). Svētais tēvs uzsvēra, ka ir jāiet kopā ar cilvēkiem tajā morālajā stāvoklī, kādā tie atrodas. Ir jāiet kopā un jāmeklē veids, kā atrisināt viņu problēmas.

Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka pēdējos gados esam saskārušies ar tādiem smagiem morāles jautājumiem, kā migrācija un pedofīlija. Šodien šai problemātikai pievienojas ienākumi, kas atrodas tikai dažu cilvēku rokās un globālās varas sadale. Pāvests aicināja pieņemt arī šos izaicinājumus “ar cerību, kas ir mūsos” (sal. 1Pt 3,14).

Francisks lūdzās, lai Svētais Gars palīdz morālteologiem būt par sirdsapziņu audzinātājiem, par cerības skolotājiem, kas atver sirdi un ved pie Dieva.

23 marts 2023, 15:21