Pāvests: Ne viss tehniski iespējamais ir ētiski pieņemams
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais tēvs aicināja biedrību arī turpmāk rūpēties, lai zinātne saglabātu savus visaugstākos integritātes standartus, lai tā paliktu neatkarīga no politiskas, vai ekonomiskas ietekmes. “Neko neatņemot no pielietojamās zinātnes, ir jāatzīst tīrās zinātnes sabiedriskā daba, kuras rezultāti ir jāliek kalpojumā kopējam labumam,” teica pāvests.
Francisks izteica raizes par tā dēvēto “hibrīdveida domu”, kas ir bioloģiskās un mākslīgās domas rezultāts, un kas mākslīgajam intelektam ļautu izstumt cilvēku. Tas liek uzdot nozīmīgus jautājumus gan ētiskā, gan sociālā līmenī. Pāvests aicināja apzināties, ka cilvēka prāta un tehnoloģiju spēju saplūsme būtiski izmainītu “homo sapiens” sugu.
“Ja tos, kas atbalsta “transhumānisma” projektu, tas viss neuztrauc, tad to pašu nevar teikt par tiem, kuri dara visu iespējamo, lai izvirzītu “neohumānisma” projektu, saskaņā ar kuru, nav iespējams pieņemt plaisu starp rīcību un intelektu,” atzīmēja Francisks. Viņš norādīja, ka “tad, kad tiek nošķirta spēja risināt problēmas no nepieciešamības būt apveltītiem ar prātu, lai to darītu, tad tiek atmesta rīcības intencionalitāte un līdz ar to arī ētika.”
Pāvests atgādināja, ka “otrā modernisma” ērā zinātnes vidē ir sācis izplatīties “tehniskas” atbildības princips, kurā nav vietas morālajam spriedumam par to, kas ir labs un kas ļauns. Tādējādi, darbība, jo īpaši tā, ko veic lielās organizācijas, tiek izvērtēta vienīgi saskaņā ar funkcionālu pieeju, it kā viss, kas ir iespējams, būtu ētiski pieņemams. Svētais tēvs uzsvēra, ka Baznīca nekad nespēs pieņemt šādu nostāju, par kuras traģiskajām sekām jau ir ne mazums pierādījumu.
Mūsdienu kultūras centrā Francisks aicināja likt atbildību, rūpes par tuvāko. “Cilvēks ir atbildīgs ne tikai par to, ko viņš dara, bet arī, par to, ko nedara, kaut arī varētu darīt,” uzrunas noslēgumā teica Romas bīskaps.