Pāvests Romas kūrijas darbiniekiem: "Miers sākas mūsu sirdīs"

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Pēdējā gada laikā ir daudz kas noticis”, sacīja Svētais tēvs, “taču vispirms gribam pateikties Kungam par visiem labumiem, ko no Viņa saņēmām. Ceram, ka starp visiem labumiem ir arī mūsu atgriešanās.” Francisks atgādināja, ka tai nekad nevar pielikt punktu. Ļaunākais, kas varētu notikt, būtu doma, ka mums vairs nav vajadzīga atgriešanās – vai tas būtu personīgā vai kopienas līmenī. Un atgriezties nozīmē aizvien vairāk iemācīties nopietni uztvert Evaņģēlija vēsti un dzīvot saskaņā ar šo vēsti. Tas nozīmē ne tikai attālināties no ļaunā, bet darīt visu to labo, kas ir mūsu spēkos.

Mūsu lielā problēma ir tā, ka mēs pārāk balstāmies uz sevi, taču mums ir jābalstās un jāpaļaujas uz Kungu. Kritieni, ko piedzīvojam, tai skaitā, kā Baznīca, ir atgādinājums, lai mēs centrālo vietu atkal ierādītu Kristum. Svētais tēvs aicināja klātesošos arī nemitīgi būt nomodā, jo ļaunais ir ļoti viltīgs.

Runājot par mieru, pāvests sacīja: “Es domāju par izmocīto Ukrainu, kā arī par daudziem citiem konfliktiem, kas šobrīd notiek dažādās pasaules malās. Karš un vardarbība vienmēr nozīmē sakāvi. Reliģija nedrīkst dzīvināt konfliktus. Evaņģēlijs ir vienmēr miera Evaņģēlijs, un neviena Dieva vārdā nedrīkst karu pasludināt par ‘svētu’ karu”.

Francisks atgādināja, ka mēs neveicinām miera kultūru tikai starp tautām un nācijām. Tā sākas mūsu sirdīs. Mēs varam dot savu ieguldījumu miera labā, un mums tas ir jādara, cenšoties izskaust no savas sirds visas ienaida un aizvainojuma saknes pret brāļiem un māsām, kas dzīvo mums līdzās. Vēstulē efeziešiem apustulis Pāvils raksta: “Katrs sarūgtinājums un dusmas, un bardzība, un kliegšana, un zaimi, un katrs ļaunums lai ir tālu no jums! Bet esiet viens pret otru laipni un žēlsirdīgi! Piedodiet cits citam, tāpat kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis” (Ef 4, 31-32).

Citējis šos Svēto Rakstu vārdus, pāvests turpināja: “Mēs varam sev pajautāt: Cik daudz asuma ir mūsu sirdī? Kas ir tas, kas to uztur? No kurienes rodas sašutums, kas ļoti bieži rada plaisu mūsu starpā un uzkurina dusmas un aizvainojumu? Kāpēc ļauna runāšana visās tās izpausmēs kļūst par vienīgo mūsu runas veidu?”

Ja mēs gribam, lai izbeidzas karš un to aizstāj miers, tad katram no mums ir jāsāk ar sevi – atgādināja Francisks. Saskaņā ar svētā Pāvila mācību, miera veicināšanas līdzekļi, kas ir mūsu rīcībā, ir labvēlība, žēlsirdība un piedošana. Būt labvēlīgam nozīmē vienmēr izturēties laipni vienam pret otru. Vardarbība nepastāv tikai ieroču pielietošanā, ir arī verbālā, psiholoģiskā vardarbība, tāda vardarbība, kas saistīta ar varas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī vardarbība, kas slēpjas aiz aprunāšanas. Pāvests mudināja Miera Karaļa priekšā, kas nāk pasaulē, nolikt visa veida ieročus.

Tālāk viņš paskaidroja, ka būt žēlsirdīgam nozīmē pieņemt, ka arī otram var būt savi ierobežojumi. Savukārt piedot nozīmē vienmēr dot otru iespēju. Tā rīkojas Dievs ar katru no mums. Viņš vienmēr piedod, vienmēr no jauna nostāda mūs kājās un dod mums jaunu iespēju. Tāpat tam vajadzētu būt arī mūsu starpā. Svētais tēvs noslēgumā piebilda, ka Krustāsistā vājumā atklājas Dieva visvarenība. Piedošanā vienmēr darbojas Dieva visvarenība. Līdz ar to pateicība, atgriešanās un miers ir šo Ziemassvētku dāvanas.