Pāvests tiekas ar Itālijas Kristīgo Strādnieku kustību
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests atzīmēja, ka 50 gadi ir laiks, lai ar reālismu paskatītos uz savu vēsturi, atzītu Svētā Gara darbību tajā, jo īpaši vienkāršos, ikdienišķos brīžos. Francisks norādīja, ka kustības jubileja var palīdzēt tās locekļiem iet divos virzienos, proti, “veikt attīrīšanās darbu un uzsākt jaunu sēju”. Pāvests paskaidroja, ka attīrīšanās ir nepieciešama vienmēr, visiem mums un visā, ko pieredzam. Mēs esam grēcinieki un mums ir vajadzīga žēlsirdība, gluži kā gaiss, ko elpojam.
Francisks apliecināja, ka gatavība mainīties, ļaut sevi šķīstīt, mainīt dzīvi, mainīt stilu, un tā tālāk, liecina par drosmi, spēku, un nevis par vājumu. Tas nozīmē pieņemt Svētā Gara jaunumus, neliekot tam šķēršļus – ļaut, lai jaunieši rod sev izpausmes telpu, lai tiek saglabāts došanas bez nosacījumiem gars un nepazūd uzņēmība uzsākt kaut ko jaunu, neiekrītot šķietami drošās izvēlēs, kuras nepalīdz dzīvot saskaņā ar laiku.
Itālijas Kristīgo Strādnieku kustība ir izveidota pēc Vatikāna II koncila. Pāvests atgādināja, ka koncils ir aicinājis “lasīt laiku zīmes”, tāpēc, apzinoties sociālos pārveidojumus, strādnieki var uzdot sev sekojošus jautājumus – kā palikt uzticīgiem savam kalpojumam šodien? Ko darīt ekoloģiskās atgriešanās un miera veicināšanas labā? Kādu uzmundrinājumu dot Itālijas sabiedrībai ekonomiskajā, politiskajā, darba jomās, palīdzot vadīties pēc integrālas ekoloģijas un brālīguma kritērijiem?
Turpinājumā pāvests pievērsās jau pieminētajai “jaunajai sējai”, kas gaida strādniekus. Viņš sacīja, ka to liek darīt smagais laiks, kurā šobrīd dzīvojam. Pandēmija un karš sociālo klimatu ir padarījuši drūmāku un pesimistiskāku. Tas liek būt par cerības sējējiem, sākot jau no sevis pašiem. “Lai vienmēr ir atvērtas jūsu durvis, lai jaunieši jūtas ne tikai kā ciemiņi, bet kā darītāji ar savu spēju sapņot par citādu sabiedrību,” teica pāvests, vēršoties pie itāļu kristīgajiem strādniekiem.
Francisks aicināja rūpēties, lai strādnieki justos pieņemti draudzēs, apvienībās, grupās un kustībās, lai nopietni tiktu uztvertas viņu problēmas, lai tiktu uzklausīti viņu lūgumi pēc palīdzības. Pāvests atzina, ka darba pasaule šobrīd pieredz lielus pārveidojumus. Baznīcai ir jāmāk uzklausīt strādniekus, kuri cieš no tādām bieži sastopamām realitātēm, kā sociālā nevienlīdzība, verdzības formas, trūkums ģimenē darba trūkuma, vai zemās apmaksas dēļ. Romas bīskaps aicināja ticīgos turēt atvērtus prātu un sirdi, jo īpaši iepretim tiem, kas ir nabadzīgi un neaizsargāti, piešķirt balsi tiem, kuriem nav savas balss, būt par taisnīguma un solidaritātes raugu. Pāvests aicināja nepieļaut, lai kādam tiktu liegts darbs un tai pašā laikā lika izskaust jebkādu paverdzināšanas formu.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atzīmēja, ka civilās sabiedrības apvienības palīdz kompensēt starptautiskās kopienas trūkumus, koordinācijas nespēju komplicētās situācijās, kā arī nepietiekamu uzmanību pret cilvēka pamattiesībām un kritiskām dažu grupu situācijām. Šajos gadījumos palīdz subsidiaritātes princips, kas garantē zemāka līmeņa kopienu un organizāciju dalību un rīcību. Pāvests norādīja, ka šobrīd notiekošais trešais pasaules karš liek apzināties, ka atjaunotne sākas no apakšas, kur tiek piekoptas solidaritātes un uzticības attiecības.
Romas bīskaps pateicās Itālijas Kristīgo Strādnieku kustībai par vizīti un aizlūdza, lai viņu darbā un ticībā tos iedvesmo svētais Jāzeps. Strādniekiem un viņu ģimenēm pāvests deva savu apustulisko svētību, novēlēja priecīgus Ziemassvētkus un aicināja palūgties par sevi.
