Pāvests uzrunā konferences "Vidusjūras dialogi" dalībniekus
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Konferences metode nozīmē apņemšanos veikt dialogu, salīdzināt, kopā pārdomāt, meklējot risinājumus, vai pielietojot saskaņotu rīcību, lai apmierinātu to tautu intereses, kuras atšķiras ar savu kultūru dažādību, bet visas dzīvo Vidusjūras krastos,” vēstījumu ar šādu ievadu konferences dalībniekiem ir nosūtījis pāvests. Viņš atzīmē, ka Vidusjūrai, kas atrodas tautu vidū, ir bijis “paaicinājums uz progresu un kultūras attīstību, kas nesenajā pagātnē šķiet ir pazaudēts un ko vajag pārliecinoši atjaunot.”
Vidusjūrai ir lielas iespējas veidot kontaktus starp trim kontinentiem – Āfriku, Āziju un Eiropu. “Tieši šajās cilvēces krustcelēs mūs gaida daudzas iespējas,” norāda Francisks. Viņš aicina atjaunot tikšanās kultūru, no kuras ir gūts daudz labuma un ne tikai pagātnē vien. “Tādā veidā,” teikts vēstījumā, “varēs atjaunot brālīgumu, attīstot ne tikai taisnīgākas ekonomiskās, bet arī cilvēciskās attiecības, to skaitā ar migrantiem.”
Pāvests piemin virkni Vidusjūras baseina valstīm svarīgu jautājumu, kurus iesaka aplūkot konferences “Vidusjūras dialogi” laikā. Tie ir ģeopolitika un drošība, cilvēka pamatbrīvību ievērošana, migrāciju izaicinājums, klimata un vides krīze. Francisks aicina šos jautājumus aplūkot un risināt nevis atsevišķā, “sektantiskā” veidā, bet visiem kopā, pretējā gadījumā tos atrisināt nebūs iespējams un saskaņā ar viņa teikto, tie kļūs “hroniski”. Īpaši pāvests piemin migrāciju Vidusjūras reģionā un atzīmē, ka nespēja rast kopīgus risinājumus, turpina vest pie daudzu dzīvību zaudēšanas. “Migrācija ir būtiska šī reģiona labklājībai un to nevar apturēt,” teikts vēstījumā.
Pāvests norāda, ka “problēmu globalizācija šodien izpaužas dramatiskajā konfliktā Eiropas iekšienē, kur norisinās karš starp Krieviju un Ukrainu.” Līdzās cilvēku, gan karavīru, gan civiliedzīvotāju zaudējumiem, karš ir atnesis enerģētikas, finanšu un humanitāro krīzi, daudzi nevainīgi cilvēki ir spiesti atstāt mājas un zaudēt iedzīvi. Visbeidzot, karš ir radījis pārtikas krīzi daudzās pasaules valstīs, jo īpaši visnabadzīgākajās. Karš Ukrainā atstāj milzīgu ietekmi uz Ziemeļāfrikas zemēm, jo 80% no graudiem, kas tām bija nepieciešami, tika saņemti no Ukrainas, vai Krievijas.
Svētais tēvs aicina ievērot reālo situāciju globālā skatījumā, gluži tāpat, kā globālas ir šīs situācijas sekas. Tāpat, kā nav iespējams risināt enerģētisko krīzi bez politiskās krīzes risinājuma, nav iespējams atrisināt arī pārtikas krīzi, ja pastāvēs konflikti, vai klimata krīzi, ja netiks ievērota migrācijas problēma, vai arī sniegt palīdzību valstīm ar vājāku ekonomiku, vai nodrošināt cilvēka pamatbrīvības. Vēstījuma noslēgumā pāvests aicina aizvien vairāk apzināties faktu, ka izmocītās planētas kliedziens nav atdalāms no cietošās cilvēces kliedziena.
