Francisks aicina ugunsdzēsējus iet Labā Samarieša pēdās
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šai ziņā tika pieminētas zemestrīces, kā arī nesen notikušie plūdi Iskijas salā. Pāvests augsti novērtēja ugunsdzēsēju drosmi, gatavību steigties palīgā, altruismu, profesionālo sagatavotību un pašuzupurēšanos – līdz pat dzīvības upurim.
Kristīgajā perspektīvā ugunsdzēsēju darbu Francisks salīdzināja ar Evaņģēlija līdzību par Labo Samarieti, viņa iejūtību un sirds dāsnumu (sal. Lk 10,33-35). Šī epizode izceļ ļoti būtisku izvēli, kura ir jāizdara, lai atjaunotu šo pasauli, kas mums šķiet nožēlojama. Daudzo sāpju un ievainojumu priekšā vienīgā izeja ir būt kā Labajam Samarietim. Šis vīrs izrāda žēlsirdību un atvērtību, palīdzot nelaimē nonākušajam vislielākās vajadzības brīdī. Francisks atzīmēja, ka daudzi citi tai pašā laikā aizgriež seju uz citu pusi.
Labais Samarietis māca, kā rīkoties arī tad, kad ārkārtas situācija ir beigusies, lai atgrieztos normālā dzīvē. Pēc tam, kad ir sniegta pirmā palīdzība, viņš nogādā ievainoto vīru viesnīcā, lai tas varētu atgūt spēkus. Svētais tēvs norādīja, ka šīs Evaņģēlija līdzības galvenais varonis liecina par Dieva iejūtību un maigumu. Tas ir Dieva stils. Kungs ir tuvs, iejūtīgs un maigs. “Dievs vēlas teikt, ka brālīgums ir atbilde, lai veidotu labāku sabiedrību, jo svešinieks, kuru satiekam ceļā, ir mans brālis,” skaidroja Francisks.
Vēršoties pie ugunsdzēsējiem, Romas bīskaps atzīmēja, ka viņi pārstāv vienu no visskaistākajām itāļu tautas ilgās solidaritātes tradīcijas izpausmēm. Tās saknes ir rodamas evaņģēliskajā altruismā. Svētais tēvs aicināja ugunsdzēsējus glabāt šo morālo un pilsonisko mantojumu, vispirms to attīstot savā personīgajā dzīvē. Viņš atzīmēja, ka ugunsdzēsēju profesija ir viena no tām, kurām piemīt spilgts misijas raksturs:
“Tas ir kalpojums cilvēkiem izteiktas vajadzības brīdī, gan mazās, gan lielās ārkārtas situācijās. Tā ir kalpojuma misija cilvēka personas cieņai, kurus nekad nedrīkst atstāt grūtībās. Tā ir kalpojuma misija sabiedrības kopējam labumam, kurai, jo īpaši krīzes brīžos, tādos, kādu pārdzīvojam šobrīd, ir nepieciešami veselīgi un uzticami spēki, kuri pašaizliedzīgi strādā, sevi neizceļot.”
Tuvojoties Ziemassvētkiem, pāvests atgādināja ugunsdzēsējiem, ka Dievs ir atnācis mūs atpestīt, kļūdams tāds pats kā mēs. Tāpat kā ugunsdzēsēji, Viņš ir nācis, lai steigtos palīgā briesmās, lai mūs izglābtu. Viņš to izdarīja visradikālākajā veidā, apzinoties, ka atdod savu dzīvību, lai tikai mēs tiktu paglābti. Viņš ir cilvēces Labais Samarietis. Svētais tēvs novēlēja, lai šie lielie kristīgie svētki, Ziemassvētki, varētu kļūt par iespēju, kad visi atklāj un izbauda to, cik ļoti Dievs mīl cilvēku, katru cilvēcisku būtni.
Romas bīskaps pateicās par ugunsdzēsēju darbu, novēlēja viņus svētās patroneses Barbaras debesīgajai aizbildniecībai un deva tiem savu apustulisko svētību.