Pāvests tiekas ar "Apoteca Natura" darbiniekiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Uzrunas sākumā Francisks atzīmēja, ka homeopātu pieredze dabā meklēt atbildes uz veselības problēmām, viņam ir likusi domāt par Amazoni, par tās tautām, kam pieder bagātīgs dabisko terapiju mantojums. Šīs tautas prot lieliski sadzīvot ar apkārtējo vidi, ar dabu. Tā ir cilvēka, ģimenes, tautas harmonijas attieksme ar radīto.
“Jūsu darbā redzu pozitīvu laiku zīmi,” teica Francisks homeopātisko aptieku darbiniekiem. Viņš paskaidroja, ka tā ir “radoša pieeja izveidot uzņēmumu un darbavietas, sākot no integrālas ekoloģijas intuīcijas – no intuīcijas, kas atbilst šodienas prioritārai nepieciešamībai rast “jauno harmoniju” starp cilvēkiem un dabu.”
Pāvests atzinās, ka “harmonijas” jēdziens viņam ir ļoti tuvs. Tam ir arī liela teoloģiskā un garīgā vērtība. Francisks apgalvoja, ka to var uzskatīt pat par Dieva vārdu, jo Svētais Gars pats ir Harmonija. “Tāpēc radība, ko ir radījis Dievs, kas ir harmonija, atspoguļo Radītāja plānu, un neraugoties uz to, ka šo radību ir skāris ļaunais, tā vienmēr tiecas pēc labā un pēc harmonijas,” paskaidroja pāvests.
Svētais tēvs atzina, ka aptiekas nespēj aizvietot to, kas ietilpst nacionālo veselības aizsardzības orgānu pienākumos, taču tās var apmierināt reālas cilvēku vajadzības, kompensējot dažas nepilnības.
Francisks norādīja, ka šodienas globalizētajā un savstarpēji saistītajā pasaulē vēl skaidrāk iezīmējas konfrontācija starp divām kultūrām. No vienas puses, tā ir konsumisma un atmešanas kultūra, kas ir nihilisma forma, un no otras puses, rūpju, jeb gādības kultūra. Pāvests uzsvēra, ka šodien mums nav ļauts palikt neitrāliem. Ir jāizvēlas, jo zemes un nabadzīgo sauciens prasa atbildību. Ir jāatbild! Konsumisma un atmešanas kultūra ir ļoti uzbāzīga un tā ietekmē mūsu ikdienas uzvedību. Arī rūpju kultūra izpaužas daudzās mazās un lielās izvēlēs, ko ikviens ir aicināts izdarīt saskaņā ar sev uzticēto lomu.
Uzrunājot homeopātisko aptieku darbiniekus un apzinoties viņu lomu, pāvests izteica minējumu, ka viņu darbs un arī dzīves stils droši vien atbilst šai rūpju kultūras loģikai. Viņš pateicās par to, ko viņi dara, sākot jau no sev uzticētajiem pienākumiem, kā arī cenšoties dot ieguldījumu citādas ekonomikas labā – tādas ekonomikas, kas ir centrēta uz cilvēka personu un uz kopējo labumu.
