Atkarība no viedtālruņa tev atņem spēkus. Vairāk ieklausies Kungā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks studentiem atgādināja, ka šie gadi, ko tie pavada Romā, ir īpaša žēlastība no Kunga. Viņi šajā laikā var izglītoties intelektuāli un akadēmiski, kā arī pieredzēt, cik bagāta un dažāda ir universālā Baznīca. “Šī bagātība un šī dažādība raksturo arī mūsu Latīņamerikas tautas, pie kurām jūs atgriezīsieties, lai turpinātu būt tā ganāmpulka gani, jo jums uzticēja Baznīca”, sacīja Svētais tēvs.
Uzrunā pāvests pievērsās Svētā Gara darbībai pirmo kristiešu vidū. Arī viņi bija cēlušies no dažādām tautām un kultūrām. Pateicoties Gara klātbūtnei, viņi bija “viena sirds un viena dvēsele” un runāja vienā, tas ir, mīlestības valodā. Tas viņiem ļāva kļūt par Jēzus mācekļiem un misionāriem un iet “līdz pat zemes robežām”.
Tā kā 30. novembrī Baznīca svin svētā apustuļa Andreja svētkus, Francisks pieskārās viņa dzīvei. Andrejs bija viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem. Satikšanās ar Kristu radikāli izmainīja viņa dzīvi. Viņš vairs nebija tāds, kāds agrāk. Viņš vairs nevarēja neiet un nesludināt to, ko bija piedzīvojis. Andrejs bija tas, kurš aizveda savu brāli Pēteri pie Jēzus, sakot tam: “Mēs atradām Mesiju” (Jņ 1, 41). Tā viņš sāka savu darbību kā “misionārs” – norādīja pāvests, uzsverot, cik šodien ir svarīgi sludināt pasaulei Jēzus Labo vēsti, sludināt īpaši tiem, kuri vēl nav piedzīvojuši Kunga mīlestību un žēlsirdību. Būt misionāram nozīmē “iziet, pārvietoties, izplatīt Evaņģēlija prieku”.
Turpinājumā Svētā tēvs paskaidroja, ka būt ar Jēzu un Viņu sludināt nozīmē “būt arī ar nabagiem, migrantiem, slimajiem, ieslodzītajiem, vismazākajiem un sabiedrības visaizmirstākajiem”, lai dalītos ar viņiem un viņiem sludinātu Dieva beznosacījumu mīlestību. Viņos – šajos vistrauslākajos brāļos un māsās – ir klātesošs Jēzus. Viņš mūs tur īpaši gaida – uzsvēra pāvests.
Šīs tikšanās reizē Francisks aicināja Pontifikālās Latīņamerikas kolēģijas locekļus “ik dienas no jauna satikties ar Kungu, dalīties Viņa Vārdā, pabūt Viņa priekšā klusumā, lai saklausītu, ko Viņš saka, saredzētu, ko Viņš dara, kā klusē un kā mīl”. Pāvests mudināja jaunos priesterus ierādīt Kunga Vārdam pirmo vietu savā dzīvē, netraucēt Viņam darboties pirmajā personā, ļaut, lai Jēzum būtu aktīva teikšana katrā viņu lēmumā. “Mēs esam viņi kalpi, piederam Viņam un Viņš mūs aicināja būt ar Viņu. To arī nozīmē būt Viņa mācekļiem”, piebilda Svētais tēvs.
Priesteri ir “ļaužu gani, bet nevis valsts ierēdņi” – uzsvēra pāvests. Attālinoties no cilvēkiem, rodas risks iekrist “klerikālisma sērgā”. Tā ir “viena no ļaunākajām perversijām. Esiet ļoti uzmanīgi! Klerikālisms ir garīgā pasaulīguma veids. Tas noved samaitātībā”, brīdināja Francisks.
Atgādinot, lai garīgie gani neaizmirst vienmēr vērsties pie Kunga, pāvests aicināja nepiesaistīties viedtālruņiem. “Man ļoti sāp”, viņš sacīja, “ka labs un strādīgs priesteris nogurst un aizmirst apmeklēt tabernakulu, un iet gulēt, jo ir noguris. Viņam taisnība, vajag gulēt, taču vispirms jāpasveicina Kungs, pareizi? Neesiet nepieklājīgi… Vai arī cik reižu viņi bēg un slēpjas aiz mobilā telefona ekrāna? Mobilā tālruņa ekrāns mūs pārblīvē ar lietām. Lūdzu, neesiet atkarīgi no šīs bēgšanas. Neesiet atkarīgi! Daža laba rīcība tev atņem spēkus. Esi atkarīgs no tikšanās ar Jēzu, un Viņš zina, kas mums ir vajadzīgs, un katrā gadījumā Viņam ir ko teikt”.