Pāvests: Miers starp Kijivu un Maskavu ir iespējams

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šīs nedēļas nogalē Svētais tēvs dodas pastorālajā vizītē uz Asti, Pjemontes apgabalā, Itālijas ziemeļos, no kurienes viņa vecāki emigrēja uz Argentīnu. Sestdien viņam paredzēta privāta tikšanās ar radiniekiem, bet svētdien Asti katedrālē notiks Euharistijas svinības. Žurnālista Domeniko Agasso intervija publicēta Turīnā izdotajā laikrakstā “La Stampa” piektdien, 18. novembrī.

 “Es jau sen gribēju pavadīt dažas stundas kopā ar saviem radiniekiem vietās, kur dzīvoja mana ģimene”, atzina Francisks, pastāstot, ka pirms kļuva par pāvestu, viņš devās uz turieni katru reizi, kad no Argentīnas ieradās Romā. Bērnībā, sarunājoties ar vecmammu, viņš esot apguvis pjemontiešu dialektu.

Intervijā pāvests stāstīja par savu ģimeni, tās izcelsmi, tālajā Argentīnā koptajām tēvu zemes tradīcijām un Pjemontes tradicionālajiem ēdieniem. Runājot par ēdieniem, viņš vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar uzstājīgi aicinājumu:

“Nekad, nekad neaizmirstiet, ka miljoniem cilvēku un bērnu mirst no bada. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Tai ir jābūt visu prioritātei: tie, kuriem ir paveicies ar pārtiku savā ikdienā, nedrīkst to izniekot – un tas pats attiecas uz ūdeni. To jāmāca arī bērniem. Un starptautiskā sabiedrība ir aicināta strādāt, lai patiešām izskaustu pasaulē badu, kas ir skandāls, kauns, kā arī noziegums”.

Kas attiecas uz karu Ukrainā, Francisks apliecināja, ka Svētais Krēsls pastāvīgi seko līdzi situācijas attīstībai. Valsts sekretariāts strādā labi – viņš uzsvēra. “Vienlaikus mēs sniedzam humanitāro palīdzību izmocītās Ukrainas tautai, ko es nēsāju savā sirdī ar visām tās ciešanām. Bez tam mēs cenšamies attīstīt sakarus, lai veicinātu tuvināšanos starp pusēm, lai atrastu risinājumus. Turklāt Svētais Krēsls dara to, kas jādara, lai palīdzētu gūstekņiem”. Pāvests atkārtoja, ka Svētais Krēsls ir gatavs darīt visu iespējamo un iesaistīties, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā.

“Vai Jūs cerat, ka starp Maskavu un Kijivu varētu notikt izlīgšana?” jautāja žurnālists. Svētais tēvs apliecināja, ka šādu cerību nav zaudējis. “Nepadosimies”, viņš uzsvēra. “Miers ir iespējams. Taču katram ir jāstrādā pie savas sirds demilitarizācijas un vardarbības atmaskošanas”. Francisks norādīja, ka gribēt mieru nenozīmē tikai ievērot pamieru, lai tā laikā varbūt atkal apbruņotos. Īsts miers ir dialoga auglis, ko nevar panākt ar ieročiem, jo ar tiem nevar pārvarēt naidu un vēlmi dominēt.