Atgriežoties no Bahreinas, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vispirms – par vizīti Bahreinā. Pāvests to vērtē kā “tikšanās ceļojumu”, kura mērķis bija starpreliģiju dialogā tikties ar islāmu un ekumeniskajā dialogā ar patriarhu Bartolomeju. Arī idejas, ko pauda Al Azharas islāma universitātes galvenais imams Ahmeds Al Taijebs, bija vienotības meklējumi gan islāma iekšienē, respektējot tā dažādās nianses, gan arī ar kristiešiem un citām reliģijām. “Lai ienāktu starpreliģiju, vai ekumeniskajā dialogā, ir nepieciešama sava identitāte, vai tā būtu kristieša, musulmaņa, vai kādas citas reliģijas paudēja identitāte,” apliecināja pāvests. “Ja nav savas identitātes, tad grūti padodas arī dialogs,” viņš atzina. Francisks izteica gandarījumu, ka pēc Vatikāna II koncila ir notikusi tuvināšanās ar citām kristīgajām reliģijām, īpaši pieminot luterāņus un pareizticīgos.
Atskatoties uz tikšanos ar Starptautiskās Musulmaņu padomes pārstāvjiem, pāvests pozitīvi novērtēja viņu rūpes par radītā aizsardzību, bet kopējais iespaids par zemi, ko izdevies apmeklēt, ir tāds, ka šeit “ir vieta visiem”. Bahreina ir atvērta zeme.
Vizītes laikā pāvests runāja par cilvēka pamattiesībām, ieskaitot sieviešu tiesības, tai skaitā arī tiesības darboties sociālajā un publiskajā jomā. “Cīņa par sieviešu tiesībām ir cīņa, kas turpinās,” atzīmēja Francisks. Viņš uzsvēra, ka vīrieti un sievieti Dievs ir radījis vienlīdzīgus. Svētais tēvs atzīmēja, ka risinot problēmas, sieviete iet savu, no vīrieša atšķirīgu ceļu, taču tiem abiem ir jāstrādā kopā. Sieviete kopējā labuma dēļ strādā ar sev piemītošu intuīciju. Pāvests pastāstīja, ka par to viņš ir pārliecinājies Vatikānā. “Ikreiz, kad sieviete uzsāk darbu, lietas uzlabojas,” viņš teica. Francisks atgādināja, ka viņš ir iecēlis dažas sievietes atbildīgos Vatikāna posteņos, lai ieviestu vairāk cilvēcības.
Svarīga vieta sarunā ar žurnālistiem bija atvēlēta kara tematikai. Spāņu laikraksta “Vita Nueva” pārstāvis jautāja, kā no Vatikāna puses risinās sarunas par mieru Ukrainā. Pāvests apliecināja, ka Vatikāna Valsts sekretariāts “strādā un strādā labi”. Francisks atcerējās arī savu vizīti Krievijas vēstniecībā pie Svētā Krēsla, kas notika nākamajā dienā pēc kara sākuma. “Vēstnieks ir labs cilvēks, liels humānists, kurš cīnās par vienlīdzību,” teica pāvests. Runājot par civilizāciju, vēstnieks teicis: “Esam iekrituši naudas diktatūrā.” Pēc piedāvājuma braukt uz Maskavu un runāt ar prezidentu Putinu, ja tas būtu nepieciešams, pāvests saņēmis Ārlietu ministra Lavrova laipnu atbildi: “Paldies, bet šobrīd tas nav nepieciešams.”
Francisks atceras arī telefonsarunu ar Ukrainas prezidentu Zelenski un vēlāk vairākas reizes ar Ukrainas vēstnieku. “Notiek tuvināšanās darbs, lai meklētu risinājumus. Svētais Krēsls dara to, kas jādara arī attiecībā uz karagūstekņiem. Tad seko arī aicinājumi pēc miera,” preses konferences laikā pastāstīja pāvests. Viņš izteica savu pārsteigumu par cietsirdību, kas tiek piekopta karā. “Tā nav krievu tautas, bet gan algotņu cietsirdība, to karavīru cietsirdība, kuri iet karā, lai meklētu piedzīvojumus,” teica Francisks. Viņš uzsvēra, ka pret abām tautām – pret krieviem un pret ukraiņiem, izjūt lielu cieņu.
Svētais tēvs atgādināja, ka gadsimta laikā ir jāpiedzīvo trīs pasaules kari. Arī šis ir pasaules karš. Francisks pieminēja karu Jemenā, Mjanmā, Etiopijā, Sīrijā..., kā arī sarežģīto sociālpolitisko situāciju Libānā.
Franču žurnālists preses konferencē atzīmēja, ka Bahreinā, tiekoties ar Baznīcas klēru, pāvests runāja par kristiešu prieku. “Diemžēl, aizvadītajās dienās daudzi franču ticīgie šo prieku pazaudēja, uzzinot, ka Baznīca ir turējusi noslēpumā 2021. gadā notikušo tiesu, kurā notiesāts šobrīd pensionēts bīskaps. 90. gados, būdams vēl priesteris, viņš ir pastrādājis seksuālos noziegumus. Šodien daudzi katoļticīgie vēlas zināt, vai kanoniskās tiesvedības noslēpumainības kultūra mainīsies un kļūs caurspīdīga. Vēlos pajautāt, vai jūs domājat, ka kanoniskās sankcijas ir jādara zināmas publikai?” jautāja “I.Media” pārstāvis Hjū Lefevrs.
Atbildot, pāvests vispirms atskatījās vēsturē. Viņš atzīmēja, ka seksuālo pārkāpumu problēma ir pastāvējusi vienmēr, ne tikai Baznīcā vien. Pamatojoties uz ANO datiem, apmēram 42-46% šādu pārkāpumu tiek izdarīti ģimenē, vai kvartālā. Šie noziegumi visbiežāk tiek noklusēti. Baznīcā šī attieksme sāka mainīties, kad atkāpās Bostonas kardināls Lovs. Pāvests atzīmēja, ka Baznīcā notiek process, lai noziegumi nonāktu atklātībā, diemžēl, dažreiz nepietiek drosmes tos atzīt. Taču, šai virzienā tiek strādāts.
Preses konferencē tika skarts jautājums arī par migrantiem, pieminot, ka pie Sicīlijas atrodas četri kuģi, pilni ar vīriešiem, sievietēm un bērniem. Vai pastāv bažas, ka nākot pie varas centriski labējiem spēkiem, Itālija varētu kļūt par zemi ar “aizvērtām durvīm”? Šo jautājumu pāvestam uzdeva Itālijas televīzijas RAI pārstāve Vaņja De Luka. Viņa vēlējās zināt arī, kādi ir Svētā tēva iespaidi par jauno Itālijas valdību.
Attiecībā uz migrantiem, pāvests uzsvēra, ka viņi ir jāpieņem, jāpavada, jāveicina viņu cieņa un integrācija sabiedrībā. Francisks norādīja arī, ka ikvienai Eiropas Savienības valstij ir jāvienojas par to, cik migrantus katra var uzņemt. Izskanēja aicinājums neuzvelt visu smagumu uz četrām valstīm, kuras šobrīd migrantus uzņem visvairāk. Tās ir Itālija, Kipra, Grieķija un Spānija. Tālāk uz ziemeļiem migrantu uzņemšanas ziņā pāvests izcēla Poliju un Baltkrieviju. Svētais tēvs aicināja palīdzēt tautām uz vietas, lai tās neizvēlas migrācijas ceļu. Īpaši viņš pieminēja Āfriku.
Daloties iespaidos par jauno Itālijas valdību, pāvests novēlēja tai visu labāko, savukārt, tos, kas nav apmierināti ar partiju, kas uzvarējusi vēlēšanās, viņš aicināja sadarboties, ja nepieciešams ar kritiku, bet sadarboties. Situāciju, ka šī gadsimta laikā Itālijā ir paspējušas nomainīties jau 20 valdības, pāvests uzskata par netaisnīgu.
Pēdējais jautājums, kas tika uzdots lidojuma laikā, attiecās uz ticības krīzi Vācijā. Tika atzīmēts, ka ik gadus Baznīcu pamet ap 300 tūkstoši ticīgo. Vācu katoļiem pāvests ieteica raudzīties uz Evaņģēliskās Baznīcas piemēru, atzīmējot, ka tā ir “liela un skaista” Baznīca. Francisks novēlēja, lai tāda būtu arī Katoliskā Baznīca, un lai tā uzturētu brālīgas attiecības ar Evaņģēlisko Baznīcu. Svētais tēvs pamudināja no jauna atrast ticības saknes, kas ir tikšanās ar dzīvo Jēzu Kristu. “Ja nebūs tikšanās ar Jēzu Kristu, tad būs tikai kristietībā ietērpts ētiskums,” teica pāvests.