Kristietība nav dogmu pakete, bet tikšanās ar Kristu
Jānis Evertovskis
Francisks izcēla priestera Gissani harizmu, viņa kā jauniešu audzinātāja aicinājumu un mīlestību uz Baznīcu. Kustības mērķis ir palīdzēt jauniešiem sasniegt kristīgās dzīves briedumu un aktīvi piedalīties Baznīcas misijā. “Priesteris Gissani bija tēvs un skolotājs”, teica pāvests. “Baznīca atzīst viņa pedagoģisko un teoloģisko ģenialitāti, kuras pamatā ir harizma, ar ko viņu apveltīja Svētais Gars visu labumam”.
Ekleziālās kustības “Komūnija un atbrīvošana” vēsturē nav trūcis arī grūtu brīžu. Svētais tēvs sacīja: “Krīzes laiki ir jūsu tuvākmīlestības, kultūras un misijas neparastās vēstures apkopošanas laiki; tie ir laiki, kad kritiski izvērtēt to, kas ierobežoja pr. Gissani harizmas auglīgo potenciālu; tie ir misionārās atjaunotnes un atsākšanas laiki, ņemot vērā pašreizējo ekleziālo kontekstu un arī mūsdienu cilvēces vajadzības, ciešanas un cerības. Krīze liek augt”.
Pāvests norādīja, ka priesteris Gissani noteikti lūdzas par vienotību, un atgādināja, ka vienotība nav vienveidība. Šis priesteris jau 15 gadu vecumā dziļi apjauta, ka visas realitātes vienojošais centrs ir Kristus. Viņš ir atbilde visiem cilvēka jautājumiem. Viņā īstenojas visas mūsu sirds dziļākās ilgas pēc laimes, labā, mīlestības un mūžības. Gissani labi saprata, ka kristietība nav intelektuāla sistēma, dogmu pakete, ne morāle, bet ir tikšanās. Viņš runāja to, ko pats dziļi izdzīvoja. Ar to viņš pievilka daudzus jauniešus, iedvesa viņos paļāvību un izraisīja interesi.
Priesteris Gissani bija “Baznīcas dēls”. Viņš mīlēja Baznīcu. Viņš bija tai uzticīgs arī grūtos laikos, un aicināja savus līdzcilvēkus cienīt un mīlēt Baznīcu, jo tieši Baznīcā saglabājas dzīva satikšanās ar Kristu. Pāvests uzsvēra, ka mēs visi esam aicināti palīdzēt citiem satikt Kristu.
Uzrunas noslēgumā Francisks lūdza kustības “Komūnija un atbrīvošana” locekļiem sniegt viņam “konkrētu palīdzību” miera veicināšanā. “Mani uztrauc pasaule, kas kļūst aizvien agresīvāka un kareivīgāka”, viņš atzina. Tomēr, pravietiski liecinot par Dieva klātbūtni nabadzīgajos, pamestajos, neaizsargātajos un nosodītajos, mēs palīdzam piepildīt cilvēka sirds ilgas pēc mīlestības, patiesības, taisnīguma un laimes.