Francisks tiekas ar simpozija "Svētums šodien" dalībniekiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Simpozija temats atspoguļo apustuliskajā pamudinājumā “Gaudete et exsultate” izteikto vēlēšanos paaicinājumu uz svētumu virzīt praktiskā gultnē atbilstoši mūsu laikam,” teica pāvests simpozija dalībniekiem.
Uzrunā Francisks atgādināja, ka “universālais paaicinājums uz svētumu” bija Vatikāna II koncilā mācības centrā. Viņš norādīja, ka ir svarīgi novērtēt svētumu, kas ir klātesošs svētās Dieva tautas ikdienas dzīvē. Baznīca iepazīstina ar šiem “vidusšķiras svētuma” svētīgajiem un svētajiem kā ar “atdarināšanas cienīgiem piemēriem, aizbildņiem un skolotājiem”, atgādinot, ka dzīve pēc Evaņģēlija visā pilnībā ir ne tikai iespējama, bet tā nes arī gandarījumu.
Pāvests uzsvēra, ka svētums vispirms ir apziņa par to, ka mēs esam Dieva mīlēti un par velti saņemam Viņa mīlestību un žēlastību. Tā ir apziņa, kas ved pie prieka, kas ir iezīmējis svēto un svētīgo dzīvi. Viņu vidū pāvests pieminēja Jāni Pāvilu I, Karlo Akutis un Francisku no Asīzes.
Pāvests teica, ka svētums izpaužas konkrētā kristīgo kopienu dzīvē un to saskata Dieva tauta, kurai vienmēr ir bijis īpašs “instinkts” šajos svētuma paraugos saskatīt ievērojamus Evaņģēlija lieciniekus. Šī svētuma slava, jeb svētuma reputācija ir būtisks elements, lai atzītu nākamo svēto svētumu.
“Tomēr,” turpināja Francisks, “ir nepieciešams pārbaudīt, vai šī svētuma reputācija ir spontāna, stabila, ilgstoša un izplatījusies pietiekami lielā kristīgās kopienas daļā.” Pārspīlējuma un nepareizas interpretācijas risks mūsdienu pasaulē liek “izdarīt prātīgus apsvērumus no to cilvēku puses, kuri pēta svētuma reputācijas apstākļus.” Šie apsvērumi ietver skaidru apstiprinājumu par brīnumu, kas noticis ar svētuma reputāciju ieguvušās personas starpniecību.
Pāvests uzsvēra, ka “svētie ir dārgas pērles. Viņi vienmēr ir dzīvi un aktuāli. Tie nekad nezaudē savu nozīmi.” Francisks izteica cerību, ka “viņu piemērs apgaismos mūslaiku sieviešu un vīriešu prātus, atdzīvinās ticību, uzturēs cerību un pamudinās uz žēlsirdības darbiem, tā, lai katrs izjustu Evaņģēlija skaistuma pievilcību un neviens neklīstu pa bezjēdzības un izmisuma tumsu.”
Savu uzrunu simpozija “Svētums šodien” dalībniekiem pāvests noslēdza ar lūgšanu, lai simpozijā izteiktie vērojumi un piedāvājumi palīdz Baznīcai un sabiedrībai kopumā uztvert svētuma zīmes, uz kurām Kungs nepārstāj norādīt, dažreiz pat visneiedomājamākajos veidos.
