Mobilizēt zināšanas, lai izvairītos no kara!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kāpēc pāvesti, sākot ar 1603. gadu, ir vēlējušies, lai darbotos Pontifikālā Zinātņu akadēmija? Atbildot uz šo, bieži uzdoto jautājumu, Francisks šo izvēli interpretēja kā vēlēšanos mīlēt un parūpēties par kopējo namu, kurā Dievs mūs ir ielicis dzīvot. Pāvests atzīmēja, ka radītā saglabāšanas perspektīva ir ietverta arī šīs sanāksmes tematā.
Raugoties nesenā pagātnē, Francisks ar pateicību atcerējās Pontifikālās Zinātņu akadēmijas deklarācijas dažādu ārkārtēju situāciju apstākļos, sākot ar pārtikas krīzi un centieniem novērst badu sadarbībā ar ANO, kā arī par okeānu un jūru veselību, un palīdzību nabadzīgajiem klimatisko katastrofu pārvarēšanā. Pāvests izteica atzinību arī par vienlīdzīgu pieeju, risinot veselības aizsardzības problēmas saistībā ar Covid. Francisks īpaši izcēla centienus izmantot zinātni un politiku, lai pasargātu cilvēci no atomkara un kara noziegumiem pret mierīgajiem iedzīvotājiem.
Pāvests atzīmēja, ka šai sanāksmē Pontifikālā Zinātņu akadēmija izceļ “pamatzinātni”, kas piedāvā jaunas zināšanas par zemi, universu un cilvēka vietu tajā. Akadēmijas mērķis ir izmantot pamatzinātni, risinot pašreizējos izaicinājumus, vienot astronomiju, fiziku, matemātiku, bioķīmiju, zināšanas par klimatu ar filozofiju, kalpojumu cilvēka attīstībai, mieram un planētas veselībai. Francisks atzīmēja, ka, pieaugot zinātnes sasniegumiem un mūsu apbrīnai par dabas skaistumu un komplicētību, rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc starpdisciplīnu studijām. Šāds, starpdisciplinārs skatījums, ievērojot arī Atklāsmi un teoloģiju, var sniegt atbildes uz cilvēces galējiem jautājumiem, kurus uzdod arī jaunās paaudzes, kurām dažreiz trūkst orientieru.
Pāvests norādīja, ka šī gadsimta zinātniskie sasniegumi vienmēr ir jāorientē uz brālīguma, taisnības un miera prasībām, dodot ieguldījumu lielo cilvēces izaicinājumu risināšanā. Arī šai ziņā Pontifikālā Zinātņu akadēmija ir vienīgā, kuras struktūra, sastāvs un mērķi vienmēr ir vērsti uz to, lai zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus varētu baudīt aizvien lielāks cilvēku skaits, jo īpaši trūcīgākie. Francisks piebilda, ka tādā veidā akadēmija domā arī par cilvēku atbrīvošanu no dažādām verdzības formām, tādām, kā piespiedu darbs, prostitūcija un orgānu tirdzniecība. Šie noziegumi pret cilvēci, kas iet kopsolī ar nabadzību, notiek arī attīstītajās zemēs. Pāvests uzsvēra, ka cilvēka ķermenis nekad, ne daļēji, ne pilnīgi, nedrīkst tikt izmantots komerciāliem mērķiem.
“Zinātnes rezultāti šai, 21. gadsimtā, lielā mērā būs atkarīgi no zinātnieku spējas meklēt patiesību, un atklājumus izmantot tādā veidā, lai tie ietu vienotā solī ar visa, kas ir taisnīgs, cēls, labs un skaists meklējumiem,” teica pāvests. Šai vēstures brīdī viņš aicināja veicināt zināšanas par visu to, kam mērķis ir miera celtniecība. “Pēc diviem traģiskiem pasaules kariem, šķita, ka pasaule būs iemācījusies iet pretim cilvēktiesību un starptautisko tiesību respektam, kā arī dažādām sadarbības formām. Diemžēl, vēsture rāda regresa zīmes,” teica Francisks. Viņš norādīja, ka ne tikai intensificējas konflikti, bet atkal parādās “aizvērti, pārspīlēti un agresīvi nacionālismi” (sal. enc. Fratelli tutti, 11), kā arī jauni uzkundzēšanās kari, kas iznīcina civiliedzīvotājus, vecus ļaudis, bērnus un slimniekus, un visur rada postu.
Pāvests kārtējo reizi atkārtoja, ka šobrīd fragmentārā veidā norisinās trešais pasaules karš un aizvien pieaug risks gan cilvēkiem, gan planētai. Francisks atcerējās, ka svētais Jānis Pāvils II savulaik pateicās Dievam, ka caur Jaunavas Marijas aizbildniecību, pasaule tika pasargāta no atomkara. “Diemžēl, ir jāturpina lūgties, lai tiekam pasargāti no šīm briesmām, kurām jau sen bija jābūt novērstām,” teica Francisks.
Svētais tēvs aicināja mobilizēt visas zināšanas, kas ir balstītas uz zinātni un uz pieredzi, kas gūta, lai pārvarētu nabadzību, jaunās verdzības formas un lai izvairītos no kara. “Atsakoties no dažiem pētījumiem, kuri konkrētās vēstures situācijās nenovēršami varētu tikt izmantoti iznīcības mērķiem, zinātnieki visā pasaulē var vienoties, lai atbruņotu zinātni un izveidotu miera spēku,” sacīja pāvests uzrunā Pontifikālās Zinātņu akadēmijas locekļiem. “Dieva vārdā, kurš mums ir dāvājis planētu, lai to sargātu un attīstītu, šodien esam aicināti veikt ekoloģisku atgriešanos, lai izglābtu mūsu kopīgo namu, kā arī mūsu pašu un nākamo paaudžu dzīvi tā vietā, lai vairotu nesaskaņas, izmantošanu un destrukciju,” uzrunas noslēgumā teica Francisks.
Pāvests iedrošināja akadēmiķus turpināt darbu patiesības, brīvības, dialoga, taisnīguma un miera labā, un apliecināja, ka Katoliskā Baznīca šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, ir zinātnieku, kuri seko šādai iedvesmai, sabiedrotā.
