Meklēt

Pāvests: saskatīt Jēzū savu vistuvāko un uzticamāko draugu

Katehēžu cikla par izšķiršanu ietvarā, pāvests trešdienas, 28. septembra, vispārējās audiences laikā pievērsās lūgšanas nozīmei. Viņš atgādināja, ka tuvība ar Dievu un vēršanās pie Viņa kā drauga ļaus mums pārvarēt bailes un saprast, ka Viņa griba ir domāta mūsu pašu labumam. Dievs mūs nekad neatstāj – arī tad nē, kad mēs attālināmies no Viņa.

Jānis Evertovskis – Vatikāns 

Jau uzrunas sākumā Francisks norādīja, ka jautājums par izšķiršanas spēju ir ļoti svarīgs, lai mēs saprastu, kas mūsos notiek. Lai izprastu savas jūtas un domas, mums jāspēj izšķirt, no kurienes tās rodas un uz kurieni jeb pie kāda lēmuma tās mūs ved. Tāpēc viens no pirmajiem izšķiršanas spējas konstitutīvajiem elementiem ir lūgšana. Lai spētu izšķirt, ir vajadzīga lūgšana. Tai ir neaizvietojama loma garīgās izšķiršanas procesā, jo tā ļauj mums vērsties pie Dieva ar vienkāršību un draudzīgi, kā sarunājamies ar kādu draugu. Lūgšana sniedzas tālāk nekā mūsu domas. Pateicoties tai, mēs spontāni izveidojam sirsnīgas attiecības ar Kungu. Pāvests atzina, ka svēto dzīves noslēpums meklējams tieši šajās sirsnīgajās un uzticības pilnajās draudzības attiecībās ar Dievu. Patiesi lūgties nenozīmē mehāniski atkārtot lūgšanas vārdus, bet – spontāni un sirsnīgi vērsties pie Kunga. Tas mums palīdz uzvarēt bailes vai šaubas par to, ka Dieva griba it kā nebūtu domāta mūsu labumam. Mēs nereti baidāmies no Dieva gribas. Reizēm mēs piedzīvojam šādu kārdinājumu, un tā rezultātā mūsu sirds kļūst nejūtīga, nedroša un sarūgtināta.

Lai veiktu izšķiršanu, nav vajadzīga absolūta drošība – sacīja pāvests. Tā nav tīrā metode, bet ir saistīta ar dzīvi, un dzīvē ne vienmēr visu var ielikt loģikas rāmjos. Mēs gribētu precīzi zināt, ko darīt, taču pat tad, kad to zinām, mēs reizēm rīkojamies citādāk. Bieži vien mēs piedzīvojam to, ko piedzīvoja svētais Pāvils: “Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos” (Rom 7, 19). Francisks piebilda, ka mēs neesam apveltīti tikai ar prātu, mēs neesam roboti, mums nepietiek saņemt instrukcijas, lai tās izpildītu. Lai mēs izšķirtos un nostātos Kunga pusē, šķēršļi un arī dažāda veida palīdzība vispirms ir saistīti ar sirdi.

Turpinājumā Svētais tēvs atzina, ka daudzi kristieši zina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, taču netic Viņam, šaubās, vai Dievam rūp viņu laime. Pie tam daži baidās nopietni pieņemt Viņa piedāvājumu, atbildēt Viņa aicinājumam, jo domā, ka tādējādi sabojās savu dzīvi, būs jāatsakās no savām vēlmēm un dziļākajām ilgām. Tie domā, ka Dievs prasa pārāk daudz. Mēs baidāmies, ka Dievs varētu pārāk daudz prasīt. Taču mūsu pirmajā tikšanās reizē mēs redzējām, ka tikšanās ar Kungu zīme ir prieks – sacīja pāvests. Kad es lūgšanā satieku Kungu, es kļūstu priecīgs. Katrs no mums kļūst priecīgs. Tas ir skaisti. Turpretī skumjas vai bailes ir zīmes tam, ka atrodamies tālu no Dieva.

Ja gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus”, saka Jēzus bagātajam jauneklim (Mt 19, 17). Jauneklis aizgāja noskumis. Tas, kurš attālinās no Kunga, nekad nav apmierināts – sacīja Francisks. Jēzus nekad tevi nespiež Viņam sekot, nekad. Jēzus tev atklāj savu gribu, bet atstāj tevi brīvu. Pāvests atzina, ka mums nav viegli izšķirt, kas mūsos notiek, jo ārējais maldina, taču, pateicoties dziļai saiknei ar Dievu, var izšķīst jebkādas šaubas un bailes. Saka, ka divi laulātie, kuri ilgus gadus ir draudzīgi nodzīvojuši kopā, līdzinās viens otram. Līdzīgi var teikt arī par sirsnīgu lūgšanu. Pateicoties tai, mēs kļūstam aizvien līdzīgāki Dievam un spējam aizvien labāk saskatīt Dieva gribu savā dzīvē. Svētais tēvs aicināja lūgt žēlastību dzīvot draudzīgās attiecībās ar Kungu un sarunāties ar Viņu kā draugam ar draugu. Jēzus ir mūsu vislielākais un visuzticamākais draugs.

28 septembris 2022, 13:43

Jaunākās audiences

Lasīt visu >