Pāvests tiekas ar Liturģijas ekspertu un profesoru apvienību
Inese Šteinerte - Vatikāns
1. septembrī apvienības locekļi bija ieradušies audiencē Vatikānā un noklausījās pāvesta uzrunu, kurā viņš apgalvoja, ka liturģijai piemīt nevis pasaulīgu svētku, bet gan Svētā Gara prieks. “Liturģija vienmēr ir priecīga, jo tā dzied slavas dziesmu Kungam, liek pacelt acis uz debesīm, lai justu, ka pasaulē un dzīvē mīt Kristus noslēpums. Tai pašā laikā liturģija “ar abām kājām balstās uz zemes”, tā nav attālināta no dzīves,” teica Francisks.
Pāvests pieskārās savai nesen izdotajai vēstulei “Desiderio desideravi” par liturģisko formāciju, kurā viņš aicina rast atbilstošus kanālus liturģijas studijām, kas spētu iet tālāk par akadēmisko vidi un sasniegtu Dieva tautu. Šai ziņā Francisks cildināja teologa Romano Gvardini devumu, kurš liturģiskās kustības ieguvumus spēja izplatīt ārpus akadēmiskās vides, lai tie kļūtu pieejami katram ticīgajam, un ticīgie, sākot no jauniešiem, varētu gūt dzīvas zināšanas un pieredzi par liturģijas teoloģisko un garīgo jēgu.
Francisks uzsvēra, ka izpratnei par liturģiju un tās svinēšanai ir jāsakņojas tradīcijā, kas vienmēr ved uz priekšu tur, kur vēlas Kungs. “Taču, pastāv gars, kurš nav patiesās tradīcijas gars. Tas ir pasaulīgais “atkāpšanās” gars, kurš šodien ir modē,” brīdināja pāvests. Tā ir iedomāšanās, ka iet pie saknēm, nozīmē iet atpakaļ. Tomēr, tās ir atsķirīgas lietas. Pāvests paskaidroja, ka saknes vienmēr ved uz augšu. Tāpat kā koks, kurš aug no saknēm. Francisks teica:
“Tradīcija nozīmē iet pie saknēm, jo tās ir garants nākotnei, kā to teica Mālers. Savukārt, atkāpšanās nozīmē spert dažus soļus atpakaļ, aizbildinoties, ka “tā ir bijis vienmēr”. Tas ir kārdinājums Baznīcas dzīvē, kas ved pie pasaulīgas restaurācijas, ietērptas liturģijā un teoloģijā, bet pasaulīgas. Atkāpšanās vienmēr nozīmē pasaulīgumu. Tāpēc Vēstules ebrejiem autors saka: “Mēs neesam ļaudis, kas atkāpjas”. Nē, tev ir jāiet uz priekšu saskaņā ar to līniju, ko tev dod tradīcija. Ir jāprot atšķirt, jo ir daudzi, kas saka “saskaņā ar tradīciju”, taču, tas nav tiesa. Cits teica, ka tradīcija ir mirušo dzīvā ticība. Tradicionālisms ir dažu dzīvo mirusī ticība. Ejot atpakaļ, tie nogalina kontaktu ar saknēm. Esiet uzmanīgi: šodienas kārdinājums ir atkāpšanās, kas pārģērbusies par tradīciju.”
Liturģijas ekspertu un profesoru apvienībai pāvests novēlēja, lai viņu studijas caurstrāvo lūgšana un Baznīcas, kura svin liturģiju, dzīvā pieredze. “Teoloģiskajam darbam jānotiek ar atvērtu prātu un tai pašā laikā “uz ceļiem”, atsaucoties uz Apustulisko Konstitūciju “Veritatis gaudium” (3), teica Francisks. Viņš norādīja, ka tas attiecas uz visām teoloģijas disciplīnām, bet uz liturģiju jo īpaši, jo tās uzdevums ir Dieva noslēpuma skaistuma un lieluma svinēšana.
