Pāvests tiekas ar Itālijas Industrijas konfederācijas locekļiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks izmantoja izdevību, lai vērstos ne tikai pie Itālijas, bet visas pasaules uzņēmējiem, atzīmējot, ka uzņēmējdarbība ir būtiska sastāvdaļa, lai parūpētos par kopējo labumu. “Tā ir attīstības un labklājības primārais motors,” teica pāvests. Viņš aplūkoja pašreizējo situāciju pasaulē, sakot, ka pandēmija ir pakļāvusi pārbaudījumiem daudzas ražošanas aktivitātes un iedragājusi visu ekonomisko sistēmu. Klāt ir nācis arī karš Ukrainā ar enerģētisko krīzi. Pamatojoties uz Jāņa Evaņģēlija 10. nodaļu (11-18), pāvests vienu otram prestatīja “algādzi” un Labo Ganu, attiecinot šīs divas personas uz uzņēmējiem, kuru vidū var sastapt gan vienu, gan otru.
Kādi ir priekšnoteikumi, lai uzņēmējs varētu ienākt debesu valstībā? Vispirms pāvests nosauca dalīšanos ar citiem. Viņš atzīmēja, ka bagātības dzīvē palīdz, taču bieži vien tās var dzīvi arī sarežģīt. Bagātības liek uzņemties atbildību. Tās ir jāizmanto kopējam labumam. Tās var izsaukt arī skaudību, sliktas runas, dažreiz pat vardarbību. Jēzus saka, ka bagātajam ir grūti ieiet debesu valstībā. Taču tas nav neiespējami. Arī pirmajā kristiešu kopienā bija labi nodrošināti cilvēki, tādi, kā Zakejs no Jērikas, Jāzeps no Arimatejas, kā arī dažas sievietes, kuras atbalstīja apustuļus. Baznīcā vienmēr ir bijuši bagāti cilvēki, kuri izcilā veidā ir sekojuši Evaņģēlija mācībai, to skaitā arī uzņēmēji, baņķieri, ekonomisti. Kā piemēru pāvests minēja svētīgos Džuzepi Toniolo un Džuzepi Tovini. “Lai ienāktu debesu valstībā, ne jau no visiem tiek prasīts izģērbties kailam, kā to darīja bagāta tirgotāja dēls, svētais Asīzes Francisks. No dažiem, kuriem pieder bagātības, tiek prasīts, lai viņi tajās dalītos,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka dalīšanās ir otrs “evaņģēliskās nabadzības” vārds.
Francisks atzīmēja, ka viena no dalīšanās formām ir filantropija. Šeit pāvests pateicās Itālijas uzņēmējiem par konkrētu atbalstu Ukrainas tautai, jo īpaši bēgļu bērniem, lai tie varētu iet skolā. Taču, kā ļoti svarīgu dalīšanās formu mūsdienu pasaulē un demokrātiskā sabiedrībā Francisks nosauca nodokļus. Viņš piebilda, ka šī forma bieži vien netiek saprasta. “Fiskālais pakts ir sociālā pakta sirds,” teica Francisks, norādot, ka nodokļi arī ir dalīšanās piederošajās bagātībās, kas tiek izmantoti kopējam labumam – izglītības, veselības aprūpes, tiesību aizsardzības, sociālās aprūpes, zinātnes, kultūras, kultūras mantojuma saglabāšanas mērķiem.
Pāvests atzina, ka nodokļiem, bez šaubām, ir jābūt taisnīgiem, vienlīdzīgiem, tādiem, kas atbilst katras personas kontributīvajām spējām. Fiskālajai sistēmai un administrācijai ir jābūt efektīvām, nevis korumpētām. “Taču, uz nodokļiem nav jāraugās kā uz uzurpēšanu. Tie ir cēla dalīšanās forma labumos, tā ir sociālā pakta sirds,” atkārtoja Francisks.
Kā otru dalīšanās veidu labumos pāvests izcēla darba vietu radīšanu, proti, darbu priekš visiem, jo īpaši, jauniešiem. Laikā, kad daudzi jaunieši pamet zemi, kurā dzimuši un izauguši, darba vietu radīšana ir patiess izaicinājums. Vairākas valstis ir nonākušas krīzē, jo trūkst darba vietu.
Turpinot, pāvests uzsvēra, ka darba problēmu nav iespējams atrisināt, ja tā paliek piesaistīta vienīgi darba tirgum. Diskusijā ir nepieciešams pieskarties sociālās kārtības modelim. Šeit izvirzās jautājums par dzimstības samazināšanos. Dzimstības samazināšanās un vienlaikus strauja iedzīvotāju novecošanās pasliktina situāciju gan uzņēmējiem, gan ekonomikai vispār. Samazinās darbaspēka piedāvājums un palielinās pensiju izdevumi. Tāpēc pāvests aicina uzņēmējus atbalstīt ģimenes un dzimstību. Bērnu laišanu pasaulē Francisks nosauca par patriotiskas dabas jautājumu, lai palīdzētu savai zemei izdzīvot.
Svētais tēvs nosodīja uzņēmējus, kuri no darba padzen sievieti, tiklīdz uzzina, ka viņa ir stāvoklī. Viņš aicināja izpētīt iespējas, lai sievietes varētu gan saglabāt darbu, gan laist pasaulē bērnus. Pāvesta uzmanībai neizpalika arī migranti. Viņš aicināja tos “pavadīt, atbalstīt un integrēt”, norādot, ka integrēšanas veids ir darbs.
Uzrunā uzņēmējiem Francisks izcēla arī vienlīdzības principu, aicinot, lai vadošā personāla algas pārāk neatšķirtos no vienkāršo darba darītāju algām. “Ja šķēres starp augstākajām un zemākajām algām kļūst parāk platas, tad saslimst gan uzņēmums, gan drīz vien arī sabiedrība,” brīdināja pāvests.