Lai atkritumos netiktu izmesta pārtika!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pateicies par sev doto uzrunas iespēju, Francisks atzīmē, ka šo problēmu nedrīkst ignorēt, jo īpaši tik smagajā brīdī, kādu pārdzīvojam šobrīd. Ja pret ēdienu neizturamies tā, kā pienākas, tad kļūstam par “atkritumu kultūras” veicinātājiem. Zinot, ka tik daudzi cilvēki nevar baudīt adekvātu pārtiku, ir kauns, ka pārtika tiek izmesta atkritumos, vai sabojājusies tāpēc, ka nav bijis līdzekļu, lai to nogādātu pie adresāta. Gan pārtikas zudums, gan izmešana ir nosodāmi fakti, jo tādējādi cilvēce sadalās tajos, kam ir par daudz un tajos, kuriem trūkst būtiskā. Tas vairo nevienlīdzību, netaisnību un nabagiem atņem to, kas tiem ir nepieciešams, lai dzīvotu cienīgu dzīvi.
Pāvests norāda, ka izsalkušo saucienam vienā, vai citā veidā ir jāatbalsojas tur, kur tiek pieņemti lēmumi. Šo saucienu nedrīkst apklusināt, vai apslāpēt ar citām interesēm. Jaunākajā “Ziņojumā par pārtikas drošību pasaulē” teikts, ka dažādu krīžu dēļ pagājušajā gadā ir stipri audzis cilvēku skaits, kuri cieš badu. Tāpēc pāvests aicina visu starptautisko kopienu mobilizēties, lai novērstu tā dēvēto “pārmērības paradoksu”, kuru jau pirms 30 gadiem, uzsākot Starptautisko konferenci par pārtiku, ir nosodījis svētais Jānis Pāvils II.
Francisks atgādina, ka pasaulē pietiek pārtikas, lai nevienam nebūtu jāiet gulēt ar tukšu vēderu. Pārtikas resursu pietiktu, lai paēdinātu 8 miljardus cilvēku. Problēma slēpjas sociālajā taisnīgumā, jeb veidā, kādā tiek regulēta resursu sadale. Svētais tēvs uzsver, ka pārtika nedrīkst būt par spekulāciju objektu. No pārtikas ir atkarīga jau pati dzīvība. Tāpēc par skandālu ir uzskatāmi lielo ražotāju centieni iedrošināt iedzīvotājus vairāk patērēt, lai gūtu sev peļņu, nemaz nepadomājot par cilvēku īstajām vajadzībām.
“Bez tam,” atzīmē pāvests, “pārtikas izmešana, vai ļaušana aiziet bojā, ievērojamā veidā palielina gāzu izdali, atmosfēras sasilšanu un tādējādi arī klimata izmaiņas un tā sekas.” “Zeme, ko alkatīgi izmantojam, vaid mūsu konsumistisko pārmērību dēļ un lūdz, lai mēs izbeidzam par to ņirgāties un to iznīcināt ar savu rīcību,” turpina Francisks. Viņš atgādina, ka jaunieši jo īpaši prasa, lai padomājam par viņiem, lai darām asāku savu redzi un plašāku sirdi, un pēc labākās sirdsapziņas uzņemamies rūpes par kopējo namu, ko ir radījušas Dieva rokas, un kas mums ir jāpasargā, ar labiem darbiem atbildot uz ļaunumu, ko esam tam nodarījuši.
Pāvests uzsver, ka valstīm, lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, apvienībām un indivīdiem, nevienu neizslēdzot, ir jāuzņemas atbildība par izsalkušo saucieniem, kuri sauc pēc taisnības. Katrs ir aicināts pārorientēt savu dzīves stilu apzinīgā un atbildīgā veidā, lai neviens cilvēks netiktu atstāts nopakaļ un visiem būtu pieejama pārtika gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā veidā.
