Pāvests jauniešiem: Jēzus ir jūsu lielais draugs un ceļabiedrs

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Alfa” nometne notiek Molīzes apgabalā, Itālijas centrālajā daļā, nedēļas garumā, un ir veltīta dzīves jēgas izzināšanai un ticības iepazīšanai. Tajā piedalās gan itāļu, gan arī citu Eiropas valstu jaunieši.

Francisks atzina, ka šodienas jaunieši ir dzimuši “sekularizētā” vidē, un paskaidroja, ko tas nozīmē. Runa ir par kultūru, kurā dominē nevis sakrālais, bet pasaulīgā realitāte. Tomēr cilvēka sirds aizvien slāpst pēc bezgalīgā – arī jauniešu, kuri auguši informātikas vidē, sirds. Katrā laikā cilvēks uzdod sev jautājumus: No kurienes mēs nākam? Kas ir visa pamatā? Kur ir manas eksistences jēga? Kāpēc ir tik daudz ciešanu? Kāpēc tās skar arī mazos un neaizsargātos? Svētais tēvs piebilda, ka Dievam ļoti patīk jautājumi. Pirms atbildēt, Jēzus mūs mudina uzdot kādu eksistenciālu jautājumu: “Ko es meklēju?” Ja kāds to uzdod, tad ir jauns – pat ja viņam jau ir astoņdesmit gadi, bet ja neuzdod, ir vecs – pat divdesmit gadu vecumā.

Turpinājumā pāvests atgādināja, ka pagājušajā nedēļā apmeklēja Kanādu un tikās ar iezemiešu tautām un viņu pēctečiem. Iezemiešu jaunieši atšķiras no Eiropas jauniešiem un vienlaikus ir viņiem ļoti līdzīgi, pat vienādi – viņš atzina. Vienādi cilvēcībā, kā cilvēciskās būtnes, un proti: visus cilvēkus vieno spēja brīvi veidot attiecības un nesavtīgi sevi dāvāt. Attiecības ar Dievu, citiem, radīto un sevi. Šīs attiecības pauž “nepabeigtību”, ilgas pēc pilnības, dzīves piepildījuma, prieka, jēgas. Un, lūk, Jēzus Kristus ir šī pilnība – norādīja Francisks.

Viņš pastāstīja, ka tāpēc pirms dažiem gadiem uzrakstīja pagaru visas pasaules jauniešiem adresētu vēstuli. Citējot tās sākumu, pāvests sacīja: “Kristus dzīvo. Viņš ir mūsu cerība un šīs pasaules skaistākā jaunība. Viss, kam Viņš pieskaras, top jauns, atjaunojas un piepildās ar dzīvību. (…) Viņš dzīvo un vēlas, lai tu būtu dzīvs! Viņš ir tevī, Viņš ir ar tevi un nekad tevi neatstāj. Lai cik tālu tu aizklīstu, tev blakus ir Augšāmceltais, kas tevi sauc un gaida, ka tu sāksi no jauna. Kad tu jutīsies vecs skumju, sarūgtinājumu, baiļu, šaubu vai neveiksmju dēļ, Viņš būs pie tevis, lai dotu tev jaunu spēku un cerību” (Ap. pamud. Christus vivit, 1-2).

Svētais tēvs norādīja, ka tas savā laikā attiecās uz Jēzus apustuļiem, tas attiecas uz viņu pašu, kurš 17 gadu vecumā sadzirdēja Kunga aicinājumu, un tas attiecas uz katru “interneta laikmeta” puisi un meiteni. Jēzus vienmēr ir sākums un beigas, Alfa un Omega.

Tā kā jauniešu nometnes nosaukums ir “Alfa”, tad Francisks paskaidroja, ka šis vārds izsaka dzimšanu, sākumu, dzīves rītausmu… Kristus ir “Alfa”, tas ir, sākums, un arī “Omega”, proti, beigas, piepildījums. “Tāpēc ar Kristu”, teica pāvests, “šis mikrokosmoss, kas ir cilvēciskā būtne, var tikt izglābts no nāves un negatīvā atvara, un ienākt Dieva, dzīvības, mīlestības diapazonā. Katrs no mums, būdams vienots ar Jēzu, kļūst par sēklu, kas paredzēta izdīgšanai, augšanai un augļu nešanai”. Taču ko darīt, lai tas notiktu?

Francisks uzsvēra, ka mums ir jāseko Jēzum, un tas nozīmē, jāsaka “nē” egoismam, egocentrismam, jābeidz izlikties par kaut ko vairāk nekā patiesībā esam. Būt tiem, kas esam, nepūsties, un arī nemazināt savu vērtību, bet atzīt sevi tādus, kādi esam. Tā ir īstā pazemība. Un ļaunuma priekšā, kas ir mūsos un ap mums, nebēgt, nebēgt no realitātes, nenoslēgties sevī, bet katram uzņemties savu atbildības daļu – Jēzus saka “savu krustu” – un to nest ar mīlestību, ar prieku. Nevis vieni, jo tas nav iespējams, bet vienmēr kopā ar Jēzu. Ļaut Viņam iet pa priekšu un pašiem iet aizmugurē.

Tas mums nesīs mieru un sniegs drošību – norādīja pāvests. Mēs esam ar Jēzu, kurš mūs pazīst labāk un mīl vairāk nekā mēs paši sevi, un vēlas katram no mums “oriģinālu, unikālu pilnību”. Francisks atgādināja svētīgā itāļu jaunieša Karlo Akutis vārdus, kurš bija sacījis, ka Dievs grib, lai mēs būtu oriģināli, nevis fotokopijas. Tas bija jaunietis, kurš aizrāvās ar datoriem un dedzīgi mīlēja Jēzu, īpaši Euharistiju, ko viņš sauca par “automaģistrāli uz debesīm”.

Karlo dzīve bija īsa, taču piepildīta. Pirmās Svētās Komūnijas dienā viņš satika Jēzu Miesā un Asinīs, un kopš tā laika sākās viņa neatlaidīgais ceļš uz debesīm. Šajā sakarā pāvests uzsvēra, ka Jēzus nav ideja vai morāles norma, Jēzus ir persona, draugs, ceļabiedrs. Viņš klātesošajiem jauniešiem novēlēja, lai Jēzus kļūst par viņu lielo Draugu, par viņu Ceļabiedru. “Lai dzīvais Jēzus kļūst jūsu dzīve! Katru dienu un vienmēr”, teica Francisks.