Pāvests atzinīgi vērtē sasniegumus, kas panākti pēc Provizoriskās vienošanās ar Ķīnu

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Līdzšinējā vienošanās, pāvesta vērtējumā “darbojas labi”. Tā ir parakstīta 2018. gada 22. septembrī, dienās, kad Romas bīskaps apmeklēja Baltijas valstis. Vienošanās teksts pagaidām netiek izpausts plašai publikai, ir zināms tikai, ka tajā ir mēģināts uzlabot Ķīnas Katoliskās Baznīcas situāciju, panākot, ka bīskapi, kuri ir nominēti bez pāvesta mandāta, ir iekļauti pilnīgā vienotībā ar Romu. Līdz ar Provizorisko vienošanos, izvēloties jaunus bīskapu kandidātus, galavārds pieder pāvestam.

Intervijā aģentūrai “Reuters” Francisks augstu novērtēja Vatikāna valsts sekretāra, kardināla Pjetro Parolina devumu. “Viņš ir augsta līmeņa diplomāts, prot rīkoties, ir dialoga vīrs un spēj veikt dialogu ar Ķīnas autoritātēm. Esmu pārliecināts, ka viņa vadītā komisija ir pielikusi pamatīgus pūliņus, lai virzītu visu uz priekšu, meklētu izejas ceļu un to atradusi,” teica pāvests. Francisks ir par to, lai politikā tiktu sperti nelieli soļi, lai tiktu piekopta “pacietības moceklība”, kā to nosauca slavenais Vatikāna Ostpolitik kaldinātājs, kardināls Agostino Kazaroli attiecībā uz padomju bloka valstīm.

Pāvests atgādināja, ka daudzi ir izteikuši kritiku pret Jāņa XXIII, Pāvila VI, pret kardināla Kazaroli politiku. “Taču tāda ir diplomātija”, sacīja Francisks. “Aizvērtas situācijas priekšā ir jāmeklē iespējamais, ne ideālais ceļš,” viņš norādīja, atzīmējot, ka “diplomātija ir iespējamā māksla”, māksla, kur tiek darīts viss, “lai iespējamais kļūtu realitāte”. “Svētajam Krēslam vienmēr ir bijuši izcili vīri. Bet šo jautājumu ar Ķīnu turpina virzīt Parolins, un viņš šai ziņā patiešām ir izcils,” apliecināja Svētais tēvs.

Salīdzinot pašreizējo situāciju ar iepriekšējo, 1989. gada situāciju, Francisks pastāstīja, ka bīskapu nominācija kopš 2018. gada Ķīnā noris ļoti lēni, taču rezultāti jau ir. Daži bīskapi jau ir nominēti.