Meklēt

Svētais Gars uztur mūsu ticību aizvien jaunu

Uzrunā pirms lūgšanas “Regina Coeli”, uz kuru Vasarsvētkos Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies aptuveni 25 tk. cilvēku, pāvests mudināja ticīgos dzīves grūtību brīžos piesaukt Svēto Garu un lasīt Evaņģēlija fragmentus. Francisks skaidroja Svētā Gara nosūtīšanas svētku nozīmi.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvests atgādināja, ka svinam Vasarsvētkus, tas ir, Svētā Gara izliešanos pār apustuļiem, kas notika 50. dienā pēc Lieldienām. Tādā veidā mēs svinam augšāmcēlušā Jēzus mācekļiem dotā apsolījuma īstenošanos. Jēzus bija sacījis: “Bet Iepriecinātājs Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, jums visu iemācīs un atgādinās jums visu, ko es jums sacīju” (Jņ 14, 26). Tātad, Svētais Gars māca un atgādina, jo tieši tādā veidā Viņš ļauj Jēzus Evaņģēlijam sasniegt mūsu sirdis – norādīja Francisks. Gars māca un mums atgādina Kristus teikto.

Vispirms Svētais Gars māca. Tādā veidā Viņš mums palīdz pārvarēt kādu šķērsli mūsu ticības ceļā, tas ir, distanci. Mūsos var rasties šaubas, vai starp Evaņģēliju un mūsu ikdienas dzīvi nepastāv milzīga distance. Jēzus dzīvoja pirms 2000 gadiem. Tie bija citi laiki. Situācija bija atšķirīga, un tāpēc var likties, ka Evaņģēlijs nebūtu piemērots mūsdienu problēmām. Ko gan Evaņģēlijs var pateikt interneta un globalizācijas laikmetā? – mēs varam jautāt.

Varam teikt, ka Svētais Gars ir speciālists distanču pārvarēšanā – turpināja pāvests. Viņš mūs māca tās pārvarēt. Tas ir viņš, kurš veido saikni starp Jēzus mācību un katru laikmetu un katru cilvēku. Pateicoties Viņam, Kristus vārdi kļūst mums šodien dzīvi. Caur Svētajiem Rakstiem Viņš mūs uzrunā un vada. Svētais Gars nebīstas no gadsimtu ritēšanas. Viņš palīdz ticīgajiem būt vērīgiem pret sava laika problēmām un notikumiem. Svētais Gars, mācot, reizē aktualizē – uzsvēra Francisks. Viņš uztur ticību vienmēr jaunu. Mēs varam pārvērst savu ticību par “muzeja eksponātu”, turpretī Viņš to pielāgo laikam. Taču kādā veidā Viņš to dara?

Svētais Gars to dara, atgādinot. Tā ir Viņa otrā darbība. Ko nozīmē atgādināt? Tas nozīmē atkal pievērst sirdi Evaņģēlijam – skaidroja pāvests. Pat ja apustuļi bija daudzkārt dzirdējuši Jēzu, tie maz ko saprata. Taču sākot ar Vasarsvētkiem, pateicoties Svētā Gara nonākšanai, viņi atceras un saprot. Tie pieņem Viņa vārdus kā viņiem adresētus un pāriet no ārējas pazīšanas pie dzīvām attiecībām. Viņu attiecības ar Kungu kļūst pārliecinošas un viņi ir prieka pilni. Francisks norādīja, ka, pateicoties Svētajam Garam, mēs dziļi personiski iepazīstam Jēzu, un mūsu dzīve izmainās. Jēzus domas kļūst par mūsu domām.

Noslēgumā pāvests aicināja paturēt prātā, ka bez Gara, kurš mums atgādina Jēzus vārdus, ticība pārvēršas tikai par piemiņas zīmi bez atmiņām. Varbūt pietiek ar grūtībām, kādu krīzi, lai aizmirstu Jēzus mīlestību un iekristu šaubās un bailēs. Tāpēc ir svarīgi bieži – īpaši grūtos brīžos, pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas – piesaukt Svēto Garu. “Paņemsim rokās Evaņģēliju un piesauksim Svēto Garu”, mudināja Francisks. “Nāc, Svētais Gars, atgādini man Jēzu, apgaismo manu sirdi!” Pēc tam pāvests aicināja atvērt Evaņģēliju un lēnām izlasīt kādu tā fragmentu. Svētais Gars mūs uzrunās. Noslēgumā Viņš lūdzās, lai Jaunava Marija, kas bija Svētā Gara pilna, iededz mūsos dedzīgu vēlmi lūgt Viņu un pieņemt Dieva Vārdu.

05 jūnijs 2022, 16:27

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >