Pāvests tiekas ar Sicīlijas bīskapiem un priesteriem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Sicīlija ir kontrastu zeme, dažādu tautu un kultūru krustceles. Tur var sastapties ar ļoti cēliem žestiem un lielu brutalitāti, tur var atrast vērtīgus kultūras dārgumus un redzēt nolaistas vietas, augsta kultūras līmeņa cilvēkus un bērnus, kuriem netiek nodrošināti cilvēka cienīgas dzīves apstākļi – atzina pāvests, piebilstot, ka jau gadiem ilgi Sicīlijā ir vērojama sociālā lejupslīde. Pierādījums tam ir dzimstības samazināšanās un jauniešu aizceļošana.
Runājot par Baznīcas situāciju, Francisks atzina, ka Sicīlijā ir vērojama garīgo aicinājumu samazināšanās. Tomēr uz priesteri tur joprojām raugās kā uz garīgo un morālo vadītāju, kurš ir spējīgs uzlabot sabiedrības dzīvi. “Sicīliešu gaidas attiecībā uz priesteriem ir lielas un prasīgas”, viņš uzsvēra.
Tāpēc garīdzniekiem vienmēr jāpatur prātā savs no Kristus saņemtais aicinājums. Priesteris ir vienots ar Kristu. Viņš ir otrais Kristus. Šī vienotība nevar aprobežoties tikai ar liturģijas svinēšanu, bet to viņam ir pilnā mērā jāizdzīvo katrā dzīves brīdī. “Mēs, gani, esam aicināti pilnīgi saistīties ar savas tautas dzīvi”, sacīja Svētais tēvs, kārtējo reizi norādot uz to, ar ko raksturojas paša Dieva stils: un tā ir tuvība, līdzjūtība un maigums. Dieva stils ir arī garīgā gana stils, jo priesterība nav profesija, bet ir dāvana – viņš uzsvēra.
Ja pirmā “atslēga” ir Kristus aicinājuma paturēšana savu acu priekšā, tad otrā – uzticēšanās Dievmātei, kas Sicīlijā tiek ļoti godināta. Bīskapiem un priesteriem jau par tradīciju ir kļuvusi Mariāniskās Priesterības dienas atzīmēšana. Pāvests norādīja, ka šāda tradīcija veicina vienotību, kam šajā individuālisma un sadrumstalotības laikā ir ļoti liela nozīme. Marija ir “maiguma un iepriecinājuma, pacietības un līdzjūtības sieviete” – atgādināja Francisks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai starp priesteri un debesu Māti pastāvētu cieša ikdienas saite, dziļš dialogs. Marija ir visu cilvēku mīlošā Māte.
Uzrunas noslēgumā pāvests pievērsās Vatikāna II koncila iesāktās reformas īstenošanai Baznīcā Sicīlijā un tādam diezgan izplatītam netikumam kā citam cita kritizēšanai un aprunāšanai. Francisks uzsvēra, ka aprunāšana ir mēris, kas iznīcina Baznīcu, identitāti, personību.
