Pāvests pieņem Austrumu Baznīcu jauno priesteru un mūku delegāciju
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks izteica prieku, ka delegācijas vizīte notiek Vasarsvētku priekšvakarā un pakavējās pie četriem aspektiem, kas ar šiem svētkiem saistās attiecībā uz kristiešu vienotību.
“Pirmais aspekts ir tas, ka vienotība ir dāvana,” teica pāvests. “Tā ir uguns, kas nāk no augšienes”. Svētais tēvs aicināja nepagurstoši lūgties, strādāt, veikt dialogu, sagatavoties, lai šī ārkārtējā žēlastība varētu tikt pieņemta. Tomēr, vienotības sasniegšana nav zemes, bet debesu auglis – norādīja pāvests. Tā nav mūsu pūliņu un mūsu vienošanos rezultāts, bet gan Svētā Gara darbība, pret kuru mums nākas uzticīgi atvērt sirdis, lai Gars mūs ved pa pilnīgas sadraudzības ceļiem. Vienotība ir žēlastība, tā ir dāvana.
Otra mācība, ko dod Vasarsvētki, ir tā, ka vienotība ir harmonija. Francisks atzīmēja, ka delegācija, kas sastāv no dažādu tradīciju kopienām, bet, ko vieno ticība un sakramenti, ir skaidrs harmonijas piemērs. “Vienotība nav vienveidība, tā nav arī kompromisu un trausla diplomātiska līdzsvara auglis. Vienotība ir harmonija harizmu daudzveidībā, ko iedvesmo Svētais Gars” teica pāvests. Viņš piebilda, ka Gars mīl iedvesmot gan daudzveidību, gan vienotību, tāpat kā Vasarsvētkos, kur dažādas valodas nav reducētas uz vienu vienīgo, bet ir asimilētas to daudzveidīgumā. Harmonija ir Gara ceļš, jo Viņš pats, kā to saka svētais Bazils Lielais, ir harmonija.
Trešā Vasarsvētku dienas mācība ir tā, ka vienotība ir gājums. Tas nav projekts, ko sastādīt, vai pie galda izstrādāts plāns. To nav iespējams izveidot nekustīgi sēžot, bet gan kustoties, atrodoties jaunā dinamismā, kuru, sākot ar Vasarsvētkiem, Gars iedzīvina mācekļos. Gājumā soli pa solim attīstās dalīšanās ar citiem, gatavība pieņemt citu priekus un ceļa grūtības, pārsteigumus, kas rodas ejot.
Ceturtais un pēdējais aspekts, ko minēja pāvests, ir tas, ka vienotība ir priekš misijas. Vienotība nav mērķis pats par sevi, bet ir saistīta ar sludināšanas auglīgumu. Jēzus lūdzās, lai visi būtu viens, lai pasaule ticētu. Vasarsvētkos Baznīca dzimst misionāra. “Šodien, bieži vien pat neapzinoties, pasaule joprojām ilgojas pazīt mīlestības, brīvības un miera Evaņģēliju, ko esam aicināti liecināt kopā ar citiem, nevis vieni pret citiem, vai vieni tālu no citiem,” teica pāvests, pieņemot audiencē Austrumu Baznīcu jauno priesteru un mūku delegāciju. Viņš pateicās par kopīgo liecību, ko sniedz viņu pārstāvētās kristīgās kopienas. Svētais tēvs īpaši pieminēja tos, kuri ar asinīm ir apzīmogojuši ticību Kristum. “Pateicos par visām mīlestības un cerības sēklām, kas krustā sistā un augšāmcēlušā vārdā ir izkaisītas dažādos reģionos, ko, diemžēl, joprojām iezīmē vardarbība un bieži vien aizmirstie konflikti,” teica Francisks.
Svētais tēvs novēlēja, lai Kristus krusts kalpotu par bāku, kas orientē kristiešu gājumu pretim pilnīgai vienotībai. Uz krusta, kā vienotības altāra, pāvests vēlējās salikt četrus minētos pilnīgas sadraudzības punktus, proti, dāvanu, harmoniju, gājumu un misiju.