Francisks: lūgšana var izglābt pasauli
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Ak, Marija, Dieva Māte un Miera Karaliene, pandēmijas laikā mēs pulcējāmies ap Tevi, lai lūgtu Tavu aizbildniecību”, sacīja Svētais tēvs, iesākot Rožukroņa lūgšanu par mieru. “Šovakar, Tev īpaši veltītā mēneša noslēgumā, mēs atkal atrodamies Tavā priekšā, Miera Karaliene, lai Tevi lūgtu: dāvā mums dārgo miera dāvanu un panāc ātru kara izbeigšanu, kas jau gadu desmitiem plosās dažādās pasaules malās un tagad ir pārņēmis arī Eiropas kontinentu”.
Romas Svētās Marijas Lielākajā bazilikā ir kāds monuments ar Dievmāti, kura ar vienu roku skauj Bērnu Jēzu. To tur 1918. gadā vēlējās uzstādīt pāvests Benedikts XV, lai izlūgtu Pirmā pasaules kara izbeigšanos. Šodien šai vietā ticīgie novieto mazas zīmītes ar saviem lūgšanas nodomiem.
Pāvests Francisks, nolicis Dievmātes pakājē rožu un orhideju pušķi, atgādināja, ka “miers nav tikai sarunu un politisku vienošanos rezultāts, bet vispirms ir Svētā Gara Lieldienu dāvana”. “Mēs esam droši”, viņš pauda pārliecību, “ka ar lūgšanas, gavēņa un žēlsirdības darbu ieročiem un tavas žēlastības dāvanu, var izmainīt cilvēku sirdis un visas pasaules likteni”. Pēc tam Svētais tēvs lūdzās: “Šodien mēs paceļam savas sirdis pie Tevis, Miera Karaliene: aizlūdz par mums pie sava Dēla, samierini vardarbības un atriebības piepildītās sirdis, iztaisno domas, ko aptumšojusi kāre viegli iegūt bagātību, liec, lai pār visu zemi valda Tavs miers”.
Dievmātes – Miera Karalienes priekšā kopā ar pāvestu pulcējās bērni, kuri pēdējā laikā saņēma Pirmo Svēto Komūniju un Iestiprināšanas sakramentu, skauti, ukraiņu ģimenes, Vatikāna žandarmērijas un Šveices gvardes locekļi, triju Miera Karalienei veltīto Romas draudžu ticīgie un daži Romas Kūrijas pārstāvji.
Rožukroņa Otro – Sāpīgo daļu skaitīja kāda ukraiņu ģimene, kas pārstāvēja visas ģimenes, kuras šobrīd nospiež karš, militārie kapelāni, brīvprātīgie, kuri kalpo cietējiem, kāda sīriešu un venecuēliešu ģimene, daži bēgļi un migranti.
Pārdomājot pirmo noslēpumu “Jēzus lūdzas Olīvu dārzā”, ticīgie lūdzās par kara upuriem, īpaši vistrauslākajiem cilvēkiem: bērniem, vecajiem ļaudīm un slimajiem, kā arī par sašķeltajām ģimenēm; par tēviem un mātēm, kas gaida savu bērnu atgriešanos, par bērniem, kuri gaida savus tēvus un mātes atgriežamies no kaujas lauka. Visi kopā lūdzās, lai nevienam nenāktos netaisnīgi ciest. Otrais noslēpums “Jēzus šaustīšana” bija veltīts priesteriem un konsekrētajiem ļaudīm, kas kalpo cilvēkiem, kuri piedzīvo kara šausmas. Trešā noslēpuma “Kronēšana ar ērkšķiem” laikā ticīgie lūdzās par mediķiem un visiem brīvprātīgajiem. Ceturtais – “Jēzus nes krustu” – bija veltīts spīdzinātajiem un mirstošajiem, visiem, kuri aiziet no šīs pasaules vientulībā, lai viņi paliktu iesakņoti ticībā, kā arī par izvarotajiem un bez vēsts pazudušajiem, par viņu ģimenēm un draugiem, lai tie nezaudē cerību. Piektajā Rožukroņa noslēpumā “Jēzus mirst pie krusta” izskanēja aicinājums lūgties, lai caur Jēzus Kristus, kurš samierināja pasauli ar Tēvu, pestīšanu nesošo nāvi izbeigtos kari un visās zemēs iestātos ilgtspējīgs miers.
