Meklēt

Regina Coeli: īsta mīlestība neierobežo otra brīvību

Nesavtīga mīlestība un aizlūgšana par cilvēci – tās bija tēmas, kurām pievērsās pāvests svētdien pirms lūgšanas “Debesu Karaliene”. Francisks komentēja Lūkasa Evaņģēlija fragmentu, kurā lasām par Kristus pēdējo parādīšanos mācekļiem. Jēzus aiziet pie Tēva, bet nepamet mūs vienus.

Jānis Evertovskis - Vatikāns 

Svētdien, 29. maijā, Itālijā un daudzās citās zemēs Baznīca svinēja Kunga debeskāpšanas svētkus. Atvadoties no mācekļiem, Jēzus paziņo, ka nosūtīs viņiem Svētā Gara dāvanu un, kā priesteris, svētī viņus. Jēzus šīszemes dzīve noslēdzas tieši ar uzkāpšanu debesīs, ko mēs apliecinām Credo. Kāda ir šī notikuma nozīme? Kā to jāsaprot? – jautāja pāvests. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, viņš pievērsās diviem Jēzus žestiem – Svētā Gara dāvanas pasludināšanai un svētībai.

Vispirms Jēzus paziņo: “Es nosūtīšu pār jums sava Tēva Apsolīto” (Lk 24, 49). Ar to Viņš grib pateikt, ka neatstās savus mācekļus vienus. Viņš runā par Svēto Garu, Mierinātāju, par to, kurš viņus vadīs un atbalstīs viņu misijā un aizstāvēs garīgajās cīņās. Jēzus uzkāpj debesīs, bet neatstāj mūs vienus. Tas ir ļoti svarīgi – uzsvēra pāvests. Ar to Kristus kārtējo reizi mums apliecina savu mīlestību. Viņš ar savu klātbūtni negrib ierobežot mūsu brīvību. Tieši pretēji, Viņš atvēlē vietu mums, jo īsta mīlestība vienmēr izpaužas tādā tuvībā, kas nenospiež. Tā nav tāda, kas piesavinās.

“Patiesa mīlestība neirobežo otru, bet ļauj tam izpausties.”

Kungs norāda, ka dodas pie Tēva un Viņa mācekļi tiks ietērpti spēkā no augšienes. Viņš tiem sūtīs savu Garu un tie šī Gara spēkā turpinās Viņa darbu pasaulē. Tas nozīmē, ka Jēzus, tā vietā, lai ar savu fizisko klātbūtni paliktu līdzās tikai dažiem, uzkāpis debesīs, ir līdzās visiem ar savu Garu – skaidroja Francisks. Pateicoties Svētajam Garam, Jēzus ir klātesošs mūsos pāri visām laika un telpas barjerām, un mēs varam būt Viņa liecinieki.

Tūlīt seko otra darbība. Apsolījis mācekļiem Svēto Garu, Jēzus paceļ savas rokas un viņus svētī. Tas ir priesterisks žests. Dievs jau kopš Ārona laikiem uzticēja priesteriem uzdevumu svētīt tautu. Evaņģēlijs grib mums pateikt, ka Jēzus ir mūsu dzīves augstais priesteris. Jēzus uzkāpj pie Tēva, lai aizbildinātu par mums. Tādā veidā mūsu dzīves, mūsu cerības, mūsu ievainojumi vienmēr ir un būs Tēva priekšā, jo tur ir Jēzus ar savu cilvēcisko dabu. Tātad, uzkāpjot debesīs, Kristus paver mums ceļu, sagatavo mums vietu un kopš tā paša brīža aizlūdz par mums, lai mēs vienmēr būtu Tēva pavadīti un svētīti.

Uzrunas noslēgumā pāvests mūs visus mudināja padomāt par Svētā Gara dāvanu, ko saņēmām no Jēzus, lai mēs būtu Evaņģēlija liecinieki. Francisks aicināja mūs sev pajautāt, vai mēs patiešām tādi esam, kā arī, vai spējam mīlēt citus cilvēkus, neierobežojot viņu brīvību, un vai protam aizlūgt par citiem un svētīt viņu dzīves. Varbūt mēs izmantojam citus savu interešu labā? Francisks atgādināja, ka ir svarīgi iemācīties aizlūgt par cilvēces cerībām un ciešanām, un lūgties par mieru. “Un svētīsim ar skatienu un vārdiem tos, kurus satiekam savā ikdienā”, viņš piebilda.

Pēc lūgšanas “Debesu Karaliene” Svētais tēvs kārtējo reizi pievērsās mieram. Viņš atgādināja, ka 31. maijā, pulksten 18.00 (pēc Itālijas laika), Svētās Marijas Lielākajā bazilikā, Romā, lūgsies Rožukroni par mieru pasaulē un mudināja visas pasaules ticīgos, ģimenes un kopienas pievienoties šai lūgšanai. Lūgšanā no Santa Maria Maggiore bazilikas tiešsaistē vienosies ticīgie daudzos citos pasaules sanktuārijos, tai skaitā vietās, kur notiek karš. Visi kopā lūgsies, lai caur Vissvētākās Jaunavas Marijas – Miera Karalienes aizbildniecību izlūgtu miera dāvanu, ko pasaule tik ļoti gaida.

30 maijs 2022, 11:39

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >