Spert konkrētus soļus, lai pārvarētu demogrāfisko ziemu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Francisks atzīst, ka dzimstības jautājums šobrīd ir liela problēma, jo dzimst aizvien mazāk bērnu, un tas nozīmē, ka Itālijas, Eiropas un Rietumu sabiedrība nākotnē kļūs trūcīgāka. Rietumos ir kāda “perifērija”, ko uzreiz nevar pamanīt, proti, runa ir par vīriešiem un sievietēm, kas ilgojas pēc bērna, bet nespēj šīs ilgas piepildīt. Daudziem jauniešiem ir grūti realizēt savu nākotnes sapni. Un tad vēlmju latiņa tiek pazemināta un viņus sāk apmierināt tādi aizstājēji kā karjera, mašīna, ceļojumi... Ar bērniem bagātas ģimenes skaistums draud pārvērsies par utopiju, par grūti īstenojamu sapni. Uz demogrāfisko problēmu pāvests norāda kā uz jauna veida nabadzību, atzīstot, ka tā viņu baida. Tā ir “traģiska nabadzība”, jo tā skar cilvēku viņa vislielākajā bagātībā, kas ir dzīvības dāvāšana, lai par to rūpētos, lai ar mīlestību nodotu to tālāk.

Nesaskatīt šo problēmu nozīmē būt tuvredzīgam – viņš raksta. Tas nozīmē pagriezties uz otru pusi, domājot, ka problēmas vienmēr ir pārāk sarežģītas un ka neko nevar darīt. Vienu vārdu sakot, tā ir padošanās. Svētais tēvs atzīst, ka tāpēc viņam patīk minētās sanāksmes temats: “Mēs varam darīt”. Tas ir tādu cilvēku moto, kuri nepadodas un cer pretēji jebkādai cerībai. “Mēs varam darīt” nozīmē nepalikt pasīviem un nepieļaut, ka nekas nevar mainīties.

Pāvests paskaidro, ka izmaiņas var notikt tad, ja mēs, drosmīgi pārkāpjot atsevišķu indivīdu vai grupu ideoloģiskās intereses, pieliekam pūles kopā. “Tāpēc es novēlu”, viņš raksta, “lai visos līmeņos – institucionālajā, mediju, kultūras, ekonomiskajā un sociālajā – tiktu veicinātas, pilnveidotas un īstenotas konkrētas politiskās iniciatīvas par labu dzimstībai un ģimenei”. Domājot par šajās dienās notiekošo tikšanos, Francisks atzīst, ka demogrāfiskais jautājums var nevis šķelt, bet vienot. “Uzņēmumi, bankas, asociācijas, arodbiedrības, sportisti, aktieri, politiķi – visi kopā, lai pārdomātu par to, kā atkal cerēt uz dzīvību”.

Noslēgumā pāvests uzsver, ka ir vajadzīga konkrēta rīcība. “Ir pienācis laiks sniegt reālas atbildes ģimenēm un jauniešiem”, viņš norāda. “Cerība nevar un nedrīkst mirt no gaidīšanas. Es lūdzu Dievu svētīt jūsu pūliņus. Es esmu jums līdzās un jūtu jums līdzi, lai mēs visi kopā varētu pārvarēt šo auksto demogrāfisko ziemu”.