Pāvests uzrunā reliģisko ordeņu un kongregāciju ģenerālpriekšnieces
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šais dienās māsas ir pulcējušās uz sanāksmi par tematu “Apskaut vājumu sinodālajā ceļā”. “Apskaut vājumu” – tas ir viens no punktiem, pie kuriem savā uzrunā pakavējās pāvests.
Izmantojot Evaņģēlija epizodi, kurā Jēzus mazgā kājas Pēterim, Svētais tēvs izcēla divus momentus – Pētera vājumu un to, ka Jēzus viņam steidzas palīgā. Pēterim ir grūti pieņemt, grūti mainīt mentalitāti, ka viņam tiek mazgātas kājas, un ka tas pats viņam būs jādara attiecībā pret saviem brāļiem un māsām. Savukārt, Dieva Dēls, steidzoties palīgā, pats sevi nostāda vājuma pozīcijā, kalpa pozīcijā, parādot, ka Viņa dzīvi var izprast tikai vadoties pēc kalpošanas. Pāvests norādīja, ka kopā ar Pēteri Baznīca iemācās no sava Skolotāja to, ka, lai varētu dāvāt savu dzīvi kalpojot citiem, tā ir aicināta atzīt un pieņemt savu vājumu un tad noliekties arī pār cita vājumu.
Pāvests aicināja reliģisko institūciju ģenerālpriekšnieces “ienākt šai kāju mazgāšanas scēnā” un savai autoritātei likt izpausties kalpojuma veidā. Francisks uzrunā pieminēja pašreizējo krīzi pasaulē, kas ir likusi sajust savu trauslumu un mudina pieņemt Dieva Dēla attieksmi būt par kalpu. “Pieliekties, nenozīmē atbalstīties uz saviem ievainojumiem un nepilnībām, bet gan atvērties attiecībām, dalīties ar citiem, kas mūs dara cienīgus un atveseļo… . Pieliecoties, no apakšas, no lejas, katrs varam lasīt savu harizmu un savu vēsturi,” sacīja pāvests. Viņš aicināja reliģisko ordeņu un kongregāciju vadītājas uzdot sev virkni jautājumu – kādu kalpojumu laika zīmju gaismā no mums prasa Svētais Gars? Kādas pārmaiņas Gars prasa mūsu dzīvesveidā, lai mēs varētu veikt savu autoritātes kalpojumu? Kā strādāt pie savas autoritātes, lai tā būtu evaņģēliska, pie autoritātes, kas mūsu ceļā neatstāj ievainojumus, bet veicina izaugsmi? Pāvests aicināja meklēt atbildi uz šiem jautājumiem, noliecoties pie ievainotās cilvēces kājām un ejot kopā ar ievainotajām māsām un brāļiem, sākot jau no māsām kopienā.
Otrs punkts, pie kura pakavējās Svētais tēvs, un kas ir iekļauts ģenerālpriekšnieču sanāksmes tematā, ir “sinodālais ceļš”. “Ja sinode ir svarīgs klausīšanās un izšķirošanas brīdis, tad nozīmīgākais ieguldījums, kuru jūs varat dot, ir piedalīšanās pārdomās, klausoties Svēto Garu un pieliecoties kā Jēzus, lai satiktu brāli viņa vajadzībās,” teica Francisks reliģisko kopienu vadītājām. Viņš uzsvēra, ka šai sinodālajā procesā viņas ir kopības, Jēzus dzīves un misijas piemiņas veidotājas. “No jums tiek gaidīts, lai jūs būtu jaunu attiecību audējas – tā, lai Baznīca nebūtu anonīmu cilvēku kopiena, bet gan Augšāmcēlušā Kristus lieciniece,” teica pāvests.
Reliģisko ordeņu un kongregāciju ģenerālpriekšnieces saņēma Svētā tēva aicinājumu piedalīties sinodālajā procesā ne tikai vietējās Baznīcas līmenī, bet arī savās kopienās, runāt par būtiskiem reliģiskās dzīves elementiem šodien un ļaut izpausties arī neērtiem jautājumiem.
Pāvests apzinās, ka vairākās pasaules vietās trūkst garīgo paaicinājumu uz klosterdzīvi un kopienu locekles noveco. “Taču, svarīgi ir vienmēr sniegt uzticīgu un radošu atbildi Kungam,” uzsvēra Francisks. Viņš aicināja māsas pieņemt šo laiku, kurā dzīvojam kā Dieva dāvanu, kā “kairós”, jo Dievam nekas nepaliek nepamanīts.
