Meklēt

Pāvests: lai ikdienas rūpes nenomāc mīlestības garu

"Iesim kopā ar Jēzu, sāksim ceļu no jauna, dosimies dziļumā. Viņš mūs gaida. Viņš domā par tevi, par mani, par katru no mums," sacīja Svētais tēvs, uzrunājot Svētā Pētera laukumā uz Lieldienu laikā skaitīto lūgšanu "Regina Caeli" sapulcējušos svētceļniekus. Saskaņā ar Vatikāna žandarmērijas sniegto informāciju, svētdienas, 1. maija, pusdienlaikā uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā 30 tūkstoši ticīgo no daudzām valstīm.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Uzrunā Francisks skaidroja Lieldienu laika trešajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par Jēzus trešo tikšanos ar mācekļiem pēc savas augšāmcelšanās. Pēc smagas un neveiksmīgas zvejas Galilejas jūrā, Pēteris, noskumis un vīlies, mudina savus biedrus atgriezties pie savas ierastās dzīves.

Pāvests uzsvēra, ka slinkuma un noguruma dēļ arī mēs varam piedzīvot kārdinājumu pamest iesākto ceļu. Mēs varam atmest drosmīgus lēmumus un sekot pelēcīgās ikdienas ritmam. Taču Jēzus nepārmet ne saviem mācekļiem, ne arī mums, bet aicina doties dziļumā un atkal izmest tīklus zvejai.

“Ja mūsu dzīves tīkli ir tukši, tad šis nav īstais laiks sevis žēlošanai, slinkumam, atgriešanās pie vecajām un ierastajām aktivitātēm, nē - teica pāvests. -Tas ir laiks, lai sekotu Jēzum, drosmīgi sāktu no jauna, dotos dziļumā kopā ar Viņu. Pēterim bija vajadzīgs šāds "satricinājums". Kad viņš izdzirdēja Jāņa saucienu: "Tas ir Kungs", viņš nekavējoties metās ūdenī un peldēja Jēzus virzienā. Tas ir mīlestības žests, jo mīlestība pārsniedz visu. Mīlestība izraisa mūsos izbrīnu, paceļ augstumos mūsu garu, palīdz mums nesavtīgi kalpot. Brīdī, kad Jānis, jauneklis, atpazīst Kungu, tad Pēteris, gados vecs, metas ūdenī, lai steigtos pie Viņa. Šajā lēcienā atklājas Sīmaņa Pētera ticības entuzisams.”

Turpinot uzrunu, pāvests norādīja, ka mēs esam aicināti uzmodināt sevī ticības entuziasmu, darīt labu nebaidoties, ka kaut ko varam zaudēt, necenšoties aprēķināt vai gaidīt, kad citi sāks darboties pirmie. Francisks, kā ierasti, mudināja savus klausītājus uzdot sev jautājumu: vai mēs esam spējīgi būt atvērti un dāsni, paklausot savas sirds aicinājumam, varbūt esam pārāk kūtri kaut ko mainīt. Taču vajag riskēt un drosmīgi mesties ūdenī, lai peldētu Jēzus virzienā. Svētais tēvs skaidroja, ka evaņģēliskā apraksta par zveju noslēgumā Jēzus jautā Pēterim: "Vai tu mani mīli?"

“Augšāmcēlušais Kungs šodien jautā arī mums: vai tu mani mīli? Lieldienu laikā Jēzus vēlas, lai arī mūsu sirdis augšāmceltos, jo ticība nebalstās tikai uz zināšanām, bet mīlestības. Vai tu mani mīli? – jautā Jēzus. Viņš jautā man, tev, mums visiem, jo mūsu tīkli ir tukši un mēs baidāmies sākt no jauna. Viņš jautā man, tev, mums visiem, jo mums pietrūkst drosmes mesties ūdenī. "Vai tu mani mīli?" – jautā Jēzus. No tā brīža Pēteris uz visiem laikiem pārstāja zvejot un veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam un saviem brāļiem, līdz pat dzīvības atdošanai šajā vietā, kur šobrīd mēs atrodamies. Vai mēs gribam mīlēt Jēzu?”

01 maijs 2022, 15:20

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >