Publicēts pāvesta Vēstījums 108. Pasaules migrantu un bēgļu dienai

Inese Šteinerte - Vatikāns

Vēstījuma nosaukums ir “Veidot nākotni kopā ar migrantiem un bēgļiem”. Teksts sākas ar izvilkumu no svētā Pāvila vēstules ebrejiem “jo mums šeit nav paliekamas vietas, bet mēs meklējam nākamo” (13,14).

Pāvests raksta, ka mūsu šīszemes “ceļojuma” galējā jēga ir īstās dzimtenes meklējumi. Tā ir Dieva Valstība, kas pilnīgi īstenosies, kad Viņš atnāks godībā. Viņa Valstība vēl nav piepildījusies, bet ir jau klātesoša tajos, kas ir pieņēmuši pestīšanu. “Dieva Valstība ir mūsos. Lai arī tā vēl ir eshatoloģiska, mūsos ir rodama gan pasaules, gan cilvēces nākotne,” 1989. gada 26. novembrī, apmeklējot Romas draudzi, kas nosaukta svētā Asīzes Franciska un svētās Katrīnas no Sjēnas vārdā, apgalvoja pāvests Jānis Pāvils II. 

Francisks vēlreiz citē svētā Pāvila vēstuli ebrejiem, kurā lasām, ka nākotnes pilsēta ir “pilsēta uz stipriem pamatiem, kuras arhitekts un celtnieks ir pats Dievs” (sal.11,10). Pāvests norāda, ka Dieva projekts paredz intensīvu celtniecības darbu, kurā mums visiem ir jājūtas iesaistītiem. Runa ir par cītīgu personīgās pārveidošanās, kā arī par realitātes pārveidošanas darbu, lai aizvien vairāk atbilstu dievišķajam plānam. Vēstures drāmas mums atgādina, cik tālu vēl ir mūsu mērķis, “Jaunā Jeruzaleme”, “Dieva mājoklis kopā ar cilvēkiem” (Apd 2,3). Taču mēs nedrīkstam ļauties rezignācijai. Vadoties pēc tā, ko esam sapratuši pēdējā laika pārbaudījumos, esam aicināti atjaunot savu devumu tādas nākotnes celtniecībā, kura atbilstu Dieva plānam, un pasaules celtniecībā, kur visi varētu baudīt cieņu un dzīvot mierā.

 “Saskaņā ar Viņa apsolījumiem, mēs gaidām jaunas debesis un jaunu zemi, kurā mājos taisnība” – teikts svētā Pētera 2. vēstulē (3,13). Pāvests norāda, ka taisnība ir viens no Dieva Valstību veidojošiem elementiem. Ikdienā, meklējot Viņa gribu, šī Valstība tiek celta ar pacietību, upurgatavību un apņēmību, lai visi tie, kas ir izsalkuši un izslāpuši, tiktu paēdināti un padzirdīti. Valstības taisnība ir jāuztver kā dievišķās kārtības, Viņa harmoniskā plāna īstenošana, kur mirušajā un augšāmcēlušajā Kristū visa radība atkal kļūst “laba” un cilvēce “ļoti laba” (sal. Rad 1,1-31). Taču, lai valdītu šī brīnišķīgā harmonija, ir jāpieņem Kristus pestīšana, Viņa mīlestības Evaņģēlijs, lai tiktu izskausta pašreizējās pasaules nevienlīdzība un diskriminācijas.

Pāvests uzsver, ka neviens nedrīkst būt izslēgts, ka Dieva plāns ir visus aptverošs, un ka centrā tas liek eksistenciālo perifēriju iemītniekus. Starp tiem ir daudzi migranti un bēgļi, izkaisītie un cilvēktirdzniecības upuri. Dieva Valstība ir jāceļ kopā ar viņiem, jo bez viņiem nebūs valstības, kuru vēlas Dievs. Francisks atgādina, ka vājāko cilvēku iekļaušana ir nepieciešamais nosacījums, lai šai Valstībā iegūtu pilnīgu pilsonību.

Vēstījumā citēti vārdi no Mateja Evaņģēlija 25. nodaļas, kurā lasām: “Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas! Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt, es biju izslāpis un jūs man devāt dzert, es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt, es biju kails un jūs mani apģērbāt, es biju slims un jūs mani apmeklējāt, es biju cietumnieks un jūs atnācāt pie manis” (34-36).

Pāvests uzsver, ka veidot nākotni kopā ar migrantiem un bēgļiem, nozīmē arī atzīt un novērtēt to, ko katrs no viņiem var dot celtniecības procesā. Šādu pieeju migrācijas fenomenam Francisks saskata pravieša Isaja vīzijā, kurā svešinieki figurē nevis kā invazori un sagrāvēji, bet kā labprātīgi strādnieki, kas atjauno jaunās Jeruzalemes mūrus, Jeruzalemes, kas ir atvērta visām tautām (sal Is 60,10-11).

Pāvests atzīmē, ka šai pravietojumā svešinieku ierašanās tiek aprakstīta kā bagātināšanās avots: “Jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī” (60,5). “Patiešām,” raksta Francisks, “vēsture mums māca, ka migrantu un bēgļu ieguldījums ir būtisks mūsu sabiedrību sociālajai un ekonomiskajai izaugsmei”. Pāvests norāda, ka viņu darbs, viņu spēja uzupurēties, viņu jaunība un entuziasms bagātina kopienas, kuras tos pieņem. Taču, šis ieguldījums varētu būt daudz lielāks, ja tas tiktu novērtēts un atbalstīts ar atbilstošām programmām. “Runa ir par milzīgu potenciālu, kas ir gatavs izpausties, ja vien viņiem tiktu dāvāta šāda iespēja,” apliecināts vēstījumā.

Pravietis Isajs pravieto arī, ka jaunās Jeruzalemes iemītnieki tur atvērtus pilsētas vārtus, lai ar savām dāvanām varētu ienākt svešinieki: “Tavi vārti būs vienmēr atvērti, tie dienu un nakti netiks aizslēgti, lai ielaistu tautu mantas un tautu ķēniņus, ko pie tevis atvedīs,” teikts pravietojumā (60,11). Pāvests akcentē, ka migrantu un bēgļu klātbūtne ir liels izaicinājums un reizē arī kultūras un garīgās izaugsmes iespēja visiem.

Svētais tēvs apliecina, ka “pateicoties viņiem, mēs varam labāk iepazīt pasauli un tās dažādības skaistumu, varam nobriest cilvēcībā un kopā veidot lielāku “mēs” ēku. Savstarpējā atvērtībā rodas auglīgas dažādu uzskatu un tradīciju salīdzināšanas iespējas, kas prātu atver jaunām perspektīvām. Mēs varam atklāt arī bagātību, ko satur mums nepazīstamas reliģijas un garīgumi, un tas mūs stimulē padziļināt mūsu pašu pārliecību.”

Vēstījumā 108. Pasaules migrantu un bēgļu dienai Francisks atgādina, ka tautu Jeruzalemē Kunga svētnīca ir izdaiļota ar upurdāvanām, kas nāk no svešām zemēm. Turpat Isaja grāmatas 60. nodaļā teikts: “Visi Kedaras ganāmpulki pulcēsies tevī, Nabateja auni būs tavā rīcībā, man par patiku tos nesīs uz  mana altāra, un es padarīšu savu spožuma pilno namu vēl vairāk mirdzošu.” (7). “Šai perspektīvā katoļu migrantu un bēgļu ierašanās piešķir jaunu enerģiju to kopienu ekleziālajai dzīvei, kuras tos uzņem,” raksta pāvests. Viņš piebilst, ka tie bieži vien ir vitālu dinamiku nesēji un dzīvespriecīgu svinību animatori. Svētais tēvs cenšas iedrošināt, ka “dalīšanās ticības izteiksmēs un dažādās dievbijības formās, dāvā privileģētu iespēju pilnīgāk izdzīvot Dieva tautas katolisko ticību.”  

Vēstījuma noslēgumā pāvests īpaši uzrunā jauniešus. “Ja vēlamies sadarboties ar mūsu debesu Tēvu nākotnes veidošanā, tad darīsim to kopā ar mūsu brāļiem un mūsu māsām migrantiem un bēgļiem. Veidosim to šodien! Jo nākotne sākas šodien un sākas no mums katra. Mēs nevaram atstāt nākamajām paaudzēm atbildību par lēmumiem, kurus ir nepieciešams pieņemt tagad, lai Dieva plāns attiecībā uz pasauli varētu īstenoties, un lai nāktu Viņa taisnības, brālīguma un miera Valstība.

Vēstījums Pasaules migrantu un bēgļu dienai noslēdzas ar šādu lūgšanu:

Kungs, dari mūs par cerības nesējiem,

Lai tur, kur ir tumsa, valdītu Tava gaisma,

Kur ir izmisums, atdzimtu uzticība nākotnei.

Kungs, dari mūs par savas taisnības instrumentiem,

Lai tur, kur ir atstumtība, uzplaukst brālīgums,

Un, kur ir alkatība, lai plaukst dalīšanās.

Kungs, dari mūs par savas Valstības celtniekiem

Kopā ar migrantiem un bēgļiem

Un ar visiem perifēriju iemītniekiem.

Kungs, palīdzi mums iemācīties,

Cik skaisti ir dzīvot kā  brāļiem un māsām.

Āmen!